Vasaras vidū — gan vēsākās, gan karstās un saulainās dienās visādi kukaiņi lidinās apkārt bariem vien. Pie tam daži no tiem mēdz arī iedzelt. Visbiežāk rūpes sagādā bišu un lapseņu dzēlumi. Šie kukaiņi var iedzelt visdažādākos gadījumos, piemēram,
-    ja nejauši to saspiež, tam uzkāpj, vai tas nokļūst matos vai apģērbā:
-    ja cilvēks vēlas ieskatīties bišu stropā un iebāž tajā galvu;
-    ja lapseņu pūzni, kas atrodas kokā, sajauc ar mango vai kokosriekstu un lien pēc tā, lai nomizotu un apēstu;
-    ja ēd sulīgu un gatavu ābolu, kurā ielīdusi lapsene.

Slapināšana gultā ir kā nepatīkams noslēpums. No enurēzes visi kaunas, domājot, ka tā radusies sliktas audzināšanas dēļ. Bērnu nakts enurēze nav nekas neparasts, un paaudžu paaudzēs izveidojies uzskats, ka tā nav jāārstē, jo pāries pati no sevis. Par šīs kaites cēloni bieži vien uzskata psihotraumu. Tomēr jaunākie pētījumi pierāda, ka cēloņi ir pavisam citi, un tie saistīti ar pārmainām fizioloģiskos procesos. Nav šaubu, ka nakts enurēze ir slimība, kuru nepieciešams ārstēt.

Ja cilvēks ir vesels, viņa organisms darbojas saskaņoti. Vesela cilvēka organisms ir integrāla sistēma. Šo sistēmu saskaņo un regulē vairāki mehānismi Svarīgākais no tiem ir nervu sistēma.
•    Nervu sistēma organismā uztur sakarus starp orgāniem un to sistēmām, saskaņo to darbību.
•    Nervu sistēma nodrošina organisma atbildreakciju uz ārējās vides kairinājumu.
•    Nervu sistēma reaģē uz pārmaiņām cilvēka iekšējā vidē.
Nervu sistēma sastāv no vairākām daļām, Šķir centrālo un perifērisko, kā arī veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu.

Apmēram pirms pieciem gadiem lidostā sagaidīju kādu savu ārzemju radinieci, ar ko agrāk nekad nebiju tikusies. Zināju tikai to, ka viņai ir apmēram 60 gadu, ka viņa ir vecmāmiņa četrām mazmeitām un ka viņai ir pietiekami liela uzņēmība ceļot vienai no Kanādas uz Latviju. Kad pēc iepriekš redzētām fotogrāfijām ieraudzīju līdzīgu sievieti, nodomāju, ka notikusi kļūda: vecmāmiņas vietā atbraukusi kāda jaunāka viņas radiniece. Manā priekšā stāvēja vitāla, apmēram 40 gadu veca, teicami kopta, mūsdienīga sieviete. Laikam iedarbojās intuīcija un es nenokļuvu muļķīgā situācijā, taujājot pēc gaidītās radinieces, jo, protams, nekādas kļūdas īstenībā nebija.
Tikai vēlāk, tikšanas gaitā, pārrunājot dažādus jautājumus par Latvija un tāluma dzīvojošo radu veselību, man, ne tik sen medicīnas augstskolu beigušai ginekoloģei, radās apskaidrība par iespējām, ko sievietei menopauzē var dot hormonu aizstāj terapija. Atklājās, ka mana radiniece šos preparātus lieto jau septiņus gadus. Runājot ar šo kundzi par viņas dzīves uztveri, seksuālo dzīvi un, protams, arī par stabilitāti materiālā ziņā, vēl joprojām prātā palikuši viņas vārdi: "Mana mūža pirmā puse bija kā tramplīns, tās otrā pusē es beidzot tajā ielēcu un nu to varu pilnībā baudīt."

Kad bērns iemācījies staigāt, viņu pieskatīt kļūst visai grūti. Visur viņam ir jābūt, viss jāredz, jākontrolē, ko dara citi. No ilggadējas darba prakses bērnu slimnīca zinu, ka ziemassvētku laiks un Jaunais gads ir ne tikai prieka un līksmes pilns, gadās ari nelaimes — aizdegas mazā rūķīša bārda, virtuvē tiek "nogaršots" etiķis. Labi, ja esat gudri un zinoši vecāki, kuri šādas situācijās neapjūk vai, vēl labāk, nelaimei vispār neļauj notikt.
Kas ir apdegums
Apdegums ir ādas, zemādas vai dziļāku audu bojājums. To var izraisīt dažādi apstākļi, piemēram, termiski — karsts ūdens vai tvaiki; ķīmiski — skābes; apdegumi ar liesmu, saules stariem u.c.

Iepriekšējos žurnāla numuros pastāstīju par ārstniecības līdzekļiem, ko lieto, lai psihiski (morāli) un fiziski labāk sagatavotos gaidāmai ķirurģiskai operācijai. Tagad pienācis laiks narkozei jeb vispārējai anestēzijai.
Kā jau tas pieklājas, jāsāk ar aizmigšanu. Patīkama iemigšana ir svarīgs laba miega un vieglas pamošanās priekšnosacījums. Visbiežāk pamostoties garastāvoklis, emocijas, smaids vai asaras ir tādas pašas, kā iemiegot. Gluži kā mājās. Mūsu dienās operācijā, kas notiek narkozē, iemigšanu parasti nodrošina ar intravenozu narkozes līdzekļu palīdzību. Katrs, kam nācies baudīt vai paciest iemigšanu, atceras liktenīgo brīdinājumu, kas seko pēc vairāk vai mazāk "maza dūrieniņa vēnā", intravenozās infūzijas sistēmas pievienošanas (kad sāk pilēt šķīdums un daži nepacietīgākie jau uztraucas, ka miegs vēl nenākot, bet tas jau arī nevar nākt, jo "sistēmā" parasti ir tikai fizioloģiskais šķīdums) un premedikācijas ievadīšanas (jums mazliet reibs galva un nedaudz ātrāk sāks dauzīties sirds).

Ikviens no mums var izvēlēties veselīgu dzīvesveidu, bet nav iespējams izsargāties no slimības, ja pilnībā nav zināms tās cēlonis. Viena no šādām slimībām ir multiplā jeb izkaisītā skleroze. Tās izpētes laikā radusies virkne jautājumu: kas nosaka saslimstību ar multiplo sklerozi — kādēļ daži ar to saslimst, bet citi ne? Kā uzskata angļu un amerikāņu speciālisti, saslimšana atkarīga no katra cilvēka individuālās reakcijas pret vīrusiem, kas izraisa autoimūnu procesu (organisms veido pretvielas pret sevi). Slimība galvenokārt bojā cilvēka nervu sistēmu — organismā izstrādātās pretvielas norāda nervu šķiedras apvalku. Tāpēc tiek traucēta nervu šķiedras darbība — vairs netiek pārvadīti impulsi, rodas neirāli traucējumi.

Muguras sāpes ir viens no izplatītākiem sāpju veidiem. Ar tām droši vien nācies saskarties gandrīz 50% iedzīvotāju, lai gan šīs sāpes reizēm var būt arī viens no dažādu iekšējo orgānu slimību simptomiem, tomēr visbiežāk muguras sāpju cēlonis ir mugurkaulā pārmaiņas. Ik gadu Latvijā ar sāpēm mugurkaulā ārsta palīdzību lūdz vairāki desmiti tūkstoši pacientu, tikai Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centrā vien gadā ārstējas aptuveni 1500 pacientu un tiek veikts aptuveni 600 operāciju. Biežāk muguras sāpes skar iedzīvotājus 20 — 50 gadu vecumā, t.i., darbspējas periodā, līdz ar to mugurkaula slimības no individuālas kaites kļūst par ekonomisku un sociālu problēmu.

Galvassāpes sagādā ciešanas cilvēkiem visā pasaulē, neskatoties uz rasi, valsti, klimata joslu. To dēļ tiek zaudētas darba dienas, samazinās darbaspējas un tiek ierobežotas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Neskatoties uz šo smago nastu atsevišķiem cilvēkiem un sabiedrībai kopuma, tomēr ir izplatīts uzskats, ka galvassāpes jācenšas pārvarēt un pārciest, jo tāpat reālas palīdzības iespējas ir mazas.
Šāds stāvoklis, piemēram, ir migrēna, kas ir periodiska un izsauc pārejošas ciešanas, bet nerada invaliditāti. Šīs ir tā saucamas primārās galvassāpes. Otra grupa — sekundārās galvassāpes — ir kādas nopietnas slimības izpausme, kas prasa nekavējošu, nopietnu medicīnisku palīdzību.