Pediatra E. E. Zālīša pieredze, kas iegūta strādājot Bostonā ASV, noderēs skolotājiem, bērnu iestāžu darbiniekiem un citiem, kuriem diendienā ir saskare ar bērniem. Varbūt tas palīdzēs pamanīt kādu pār vaidziņu slepus ritošu asaru. Arī skramba bērna vaigā ne vienmēr ir nejauši iegūta. Nepaiesim garām! Varbūt, ka mēs esam vienīgie, kuri spēj palīdzēt gan bērnam, gan viņa vecākiem, kuri ir iekļuvuši apburtajā lokā.
Izteiciens "vardarbība pret bērnu" ietver pieaugušo un vecāku izturēšanos pret bērnu — sākot ar skarbām disciplīnas metodēm, līdz pat apzinātai, atkārtotai un tīšai bērna spīdzināšanai un kropļošanai. Vardarbību varētu apzīmēt par kompleksu parādību vai fenomenu, kas ir indivīda, ģimenes un sabiedrības ietekmes sakopojums un rezultāts. Vardarbību pret bērnu varētu arī uzskatīt par procesu vai norisi, kas ir postošs un kaitīgs bērna dabiskai fiziskai augšanai, attīstībai un labklājībai. Otrs definējums, kas ir precīzāks, skan šādi: vardarbība ir ģimenes disfunkcijas parādība vai simptoms, kura iznākums ir bērna ievainojums.

Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas parasti skar zarnu traktu. Salmonelozes simptomi ir slikta dūša, vemšana, krampji un sāpes vēderā, caureja, drudzis, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā, kā arī, ja saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanu (dehidratāciju). Salmonelozes simptomi parādās 6 — 72 stundas pēc inficēšanās. Bieži vien salmoneloze noris smagā formā un nepieciešama slimnieku hospitalizācija. Bīstama slimības komplikācija ir baktēriju iekļūšana no zarnu trakta asinīs, kas var izraisīt iekšējo orgānu inficēšanu (abscesu, artrītu, meningītu u.c). Šādos gadījumos salmoneloze var beigties ar nāvi. Veciem cilvēkiem, maziem bērniem, personām ar izmaiņām imūnsistēmā un pacientiem, kuru organisms novājināts citu slimību dēļ, inficēšanās ar salmonelozi ir smaga saslimšana.

Saindēšanās ir stāvoklis, ko radījusi organismā iekļuvusi indīga viela.
Indīgās vielas cilvēka organismā var nokļūt:
-    apēdot vai iedzerot noteiktas vielas,
-    ieelpojot tvaikus, dūmus vai gāzes,
-    caur bojātu vai nebojātu ādu.
Indīgo vielu iedarbība ir dažāda, daudzas no tām, iedarbojoties uz bioloģiskiem procesiem šūnās, pārtrauc to dzīvībai svarīgās funkcijas, kā, piemēram, skābekļa izmantošanu.

Mūsu ikdiena nav iedomājama bez balinātājiem, tīrītajiem, šķīdinātājiem, līmēm un krāsām! Visbiežāk, paļaujoties uz savu pieredzi, draudzeņu ieteikumiem un reklāmu, etiķetei liela uzmanība netiek pievērsta. Taču, izmantojot informāciju, iespējams sevi pasargāt no nepatīkamiem starpgadījumiem.
Kāda nozīme ķīmisko produktu marķējumam?
Izvēlē — iegādāties produktu vai neizšķirīga nozīme varētu būt tieši etiķetei. Ja marķējumā redzama bīstamības zīme jeb simbols, tas nozīmē, ka produkts satur bīstamas vielas. Turklāt marķējums:
•    norāda, kā pareizi rīkoties ar produktu un kā to uzglabāt;
•    paskaidro, kā rīkoties nelaimes gadījumā;
•    dod norādījumus vides aizsardzībai.

Silvija Ķikute
Bulgāru dziednieks Beinsa Duno teicis: "Dievs ir iedevis jums acis kā dimantus, lai no tām starotu visskaistākā gaisma un skatiens nekad nekļūtu greizs. " Taču civilizācija iespaido mūsu redzi, liekot tai pielāgoties mūsdienu tehnikas neprātīgajiem attīstības tempiem.
Cilvēka acs evolūcija beidzās ilgi pirms grāmatas, televīzijas, datora izgudrošanas. Tā piemērota galvenokārt skatienam tālumā. Redze senajam cilvēkam bija pasīvs process, kurā muskuļu piepūle nebija vajadzīga. Redze tuvumā bija nepieciešama reti un īslaicīgi, acs akomodācijas mehānisms (t. i., mehānisms, lai acs redzētu dažādā attālumā) nebija noslogots.

Psoriāze ir ādas slimība, kas medicīnā pazīstama jau no Hipokrata laikiem. Visbiežāk ar to slimo Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji. Psoriāze ir 3—5% iedzīvotāju — gan jauniem, gan veciem, taču diezgan bieži ar to saslimst pubertātes vecumā, un tas, iespējams, saistīts ar organismā norisošajām hormonālajām pārmaiņām. Slimība nav lipīga, ar psoriāzi nesaslimst pēc pieskaršanās slimnieka ķermenim.

Gandrīz katrs cilvēks zina, kas ir kariess — zoba cieto audu saslimšana. Tāpat ir zināms, ka tā neārstēšana var radīt komplikācijas, kas var beigties ar zoba izraušanu.
Otra svarīgākā problēma ir zobu apkārtējo audu (periodonta) slimība, kurai progresējot jāzaudē loti daudz zobu. Par šo slimību pacienti parasti ir mazāk informēti.
Lielākā daļa bijušās PSRS iedzīvotāju pazīst jēdzienu "paradontoze", kas arī nozīmē ap zobiem esošo audu saslimšanu, taču — tās vissmagāko formu.

Plaušas ir dzīvībai obligāti nepieciešams orgāns. No gaisa, kas ieelpojot nokļūst līdz alveolām (vissīkākā plaušu sastāvdaļa, kas atgādina maisu), skābeklis cauri sarežģītai membrānai "iesūcas" asinīs un tiek piegādāts visām organisma šūnām. Savukārt no asinīm (proti, vissīkākiem alveolu kapilāriem jeb mikroskopiskiem asinsvadiem) apmaiņā pret skābekli izdalās ogļskābā gāze, kas ir cilvēka vielmaiņas galaprodukts, ko mēs izelpojam.
Taču plaušās notiek ne tikai skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Cauri šķērssienai (membrānai) abos virzienos var nokļūt arī citas vielas, piemēram, ieelpas gaisā vai asinīs izšķīdušās gāzes. Starp citu, plaušu izvadfunkciju labi apguvuši ceļu policisti, kas izelpā mēdz pārbaudīt etilspirta koncentrāciju (vienīgi procedūras laikā jāatceras palūgt vienreizēju iemuti higiēniskos nolūkos).

Pavasara nogurums — mums katram tik labi pazīstamā sajūta — bieži vien ir traucējoša parādība mūsu straujajā dzīves virpulī. Ko darīt?
Pēc tumšajiem un aukstajiem ziemas mēnešiem daudzi cilvēki jūtas enerģētiski iztukšoti, sūdzas par miegainību, nespēku, svīšanu, atmiņas un koncentrēšanās spēju samazināšanos, reizēm var būt sirdsklauves un apgrūtināta elpošana.
Pavasara nogurums parasti ir pārejoša parādība, ar kuru katrs cīnās pats savām metodēm. Šajā gadījumā piemērotākie būtu netradicionālās medicīnas ieteikumi organisma enerģijas papildināšanai un enerģētiskā līdzsvara atjaunošanai.

Latvijā apmēram ceturtā daļa traumatisko slimnieku ir ar galvas smadzeņu traumu, un mirstība šiem slimniekiem ir 10—12%. Galvas smadzeņu traumu var iegūt gan sasitot galvu, gan arī netieši — krītot uz kājām, gūžām vai muguras. Janvāra un februāra niķīgajos mēnešos, kad atkusnis mijas ar spēcīgu salu, visbiežākais galvas traumu iemesls ir no jumtiem krītošas lāstekas un apledojušās ietves.
Pieaugot satiksmes intensitātei, galvas traumas kļūst biežākas, sevišķi jauniem cilvēkiem. Arvien biežāk var redzēt motociklistus, kas nelieto aizsargķiveres, kaut gan sen pierādīts, ka tās ievērojami mazina triecienu satiksmes negadījuma laikā, bet tieši motociklistiem un riteņbraucējiem ir liela iespēja gūt galvas traumas.