Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs

70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis
Kā liecina Latvijas kardiologu veiktais „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”, 70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.
Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības „ParSirdi.lv”, un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Sanita Vilciņa

«Smaganu iekaisums - gingivīts - un zoba balstaudu bojājums - periodontīts - vieglākā vai smagākā formā skar 90% cilvēku, turklāt lielai daļai pacientu jau ir nopietns balstaudu zudums,» skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta periodontoloģijas nodaļas vadītāja Inguna Grīnvalde. Viņa atgādina 10 svarīgus smaganu veselības baušļus, kurus vajadzētu zināt ikvienam, kuram mutē vēl ir zobi.

Speciālisti uzsver, ka noteiktās devās stress ir pat nepieciešams, tiesa, ne vienmēr spējam novērtēt, kad stresa līmenis jau pārsniedzis normas robežas. Jāatzīst, ka ziemeļu tautas stresu pārvar daudz smagnējāk nekā dienvidos dzīvojošie, kuru temperaments ļauj izkliedēt negatīvās emocijas,

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Absolūti lielākā daļa slimību piezogas nemanot, bez sāpēm, izteiktām sūdzībām, tādēļ bieži vien cilvēki dzīvo kādas vai pat vairāku slimību sākotnējā stadijā, to pat nenojaušot. Arī 2. tipa cukura diabēts salīdzinoši ilgi var netikt diagnosticēts - cilvēki pat neiedomājas, ka viņiem vajadzētu veikt pārbaudes, jo sūdzību taču nav.

Marita Ķirsone

Anēmijas jeb mazasinības cēloņi var būt ne tikai dzelzs deficīts, bet arī B12 vitamīna deficīts vai  folskābes deficīts. Tā kā biežāk sastopamā ir dzelzs deficīta anēmija, tad apskatīšu tieši šo.
Dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība ir simptoms (nevis slimība). Tās ir analīzēs konstatējamas izmaiņas, kas varētu būt kādas slimības ierosinātas (bet iemesli mēdz būt arī citi!). Tā ir samērā bieži sastopama – Eiropā vidēji 22,9% iedzīvotāju. Cieš gan pieaugušie, gan bērni. Sievietes biežāk nekā vīrieši. Biežākā sūdzība ir nogurums, bet dažkārt dzelzs deficīts organismā jau ir tik ilgstoši, ka organisms jau  ir pieradis pie tā un sūdzības nemaz neizjūt.

Māra Zumente

Inga Melberga

Sāpes kaklā ir vienas no visbiežāk sastopamajām sūdzībām - kā saaukstēšanās un gripas gadījumos, tā pie nopietnākām saslimšanām.
Kā no tām izvairīties un kā tās ārstēt, jautājām otolaringologam Aivaram Plēpim un Dr, med, habil profesoram Osvaldam Plēpim

Ilgi gaidītā vasara ar saulaino un silto laiku var pārvērsties nepatīkamā murgā, kam par iemeslu ir piepampušas un nogurušas kājas. Kādi ir iemesli kāju pietūkumam un kā sev palīdzēt?

Laima Šeniņa

Utis kā nelūgti ciemiņi mēdz nepatīkami pārsteigt visnegaidītākajos un nepiemērotākajos dzīves brīžos - jo īpaši rudenī. Taču, kā ar tām cīnīties un efektīvi likvidēt, lai tās neapsēstu arī pārējos ģimenes locekļus? Konsultē “A Aptieku” tīkla farmaceite Iveta Lapiņa-Beroza.

“Cēloņi utu izplatībai un utainības uzliesmojumiem vēl līdz šai dienai īsti nav skaidri, bet tie mūs gribot negribot pavada jau kopš pašas cilvēces pirmsākumiem. Kā liecina mūsdienu novērojumi, utu izplatībai sabiedrībā piemīt periodiskums līdzīgi kā citām sezonālām vīrusu izraisītām saslimšanām, piemēram gripai, kas ik gadu uzliesmo tieši ziemas aukstajos mēnešos. Parasti pastiprināta utu izplatība sakrīt ar laiku, kad bērni atsāk savas gaitas skolās un bērnudārzos un vienkopus pulcējas nelielās, slēgtās telpās, tādējādi dodot zaļo gaismu utīm ātri un viegli ceļot, lai nokļūtu pie sava nākamā upura,”  stāsta  Iveta Lapiņa-Beroza.

Māra Kondrāte

Pamanot, ka matos un uz galvas ādas parādījušās baltas plēksnītes, daudzi uzstāda paši sev diagnozi – blaugznas un uzsāk matu mazgāšanu ar pretblaugznu šampūnu. Tomēr nereti šāds solis var tikai pasliktināt galvas ādas stāvokli, jo par blaugznām noturēta pastiprināti sausa āda. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Māra Segliņa stāsta par to, kā atšķiras blaugznas no sausas galvas ādas un kādi ārstējošie līdzekļi būtu jāizmanto katrā no gadījumiem.