Inga Bite

Šī gada aprīlī publicētais pētījums par Latvijas ģimeņu tēriņiem bērnu veselībai liecina, ka liela daļa vecāku savu atvašu labklājībai mēnesī velta ievērojamas summas, piemēram, 79 procenti vecāku vidēji mēnesī tam atvēl 40 Ls. Tajā pašā laikā šo summu bieži vien veido izmaksas gadījumiem, kad bērns jau ar maznozīmīgām veselības problēmām tiek vests uz slimnīcu vai kādu privāto veselības aprūpes iestādi. Kā norāda medicīnas sabiedrības „ARS” pediatre Astrīda Dzirniece, vecāki Latvijā bieži pieļauj elementāras kļūdas bērnu veselības aprūpē, ko izraisa vāja sadarbība ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

Līga Rutkovska

Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā tas ir arī pats trauslākais ārējās pasaules analizators. Attīstības laikā acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs. Turklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir īpaši jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi.

Dr. Inga Pētersone

Līdz ar gadiem pieaug ne tikai dzīves pieredze, bet arī dzīves rutīna, slimības un ar organisma novecošanos saistītās fizioloģiskās izmaiņas. Dzīves temps kļūst lēnāks, pavājinās darba un jaunā apgūšanas spējas. Var ilgi un salīdzinoši labi veikt darbu ierastā stereotipā, un šo darbu ir ļoti grūti mainīt. Vecāki cilvēki ar grūtībām spēj pielāgoties ierastās vides un darbību maiņai, un situācija kļūst sarežģīta, ja jāpiemērojas jauniem apstākļiem. No jaunāko puses to uztver kā atpalicību un stagnāciju. Pašiem vecākās paaudzes cilvēkiem tā nešķiet, jo pārmaiņas pārsvarā notiek pamazām, pašiem nemanot. Viņi domā, ka jaunie drīzāk ir pārlieku ekstrēmi. Konfliktos nozīme ir vecākās paaudzes savas pieredzes un zināšanu nekritiskai pārvērtēšanai. Nereti tiek pārvērtētas arī savas fiziskās spējas, kas noved pie traumām vai esošo slimību saasinājumiem.

Dr. Maija Šetlere

Katrs no mums ir domājis par dzīves jēgu un uzdevis sev jautājumus – „Kas es esmu?”, „Ko daru šai dzīvē?”, „Ko esmu sasniedzis?” Ne vienmēr tūlīt var rast atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt ne vienmēr atrastā atbilde ir pašam glaimojoša.

Žilbinoši atklāts smaids, kurā kā pērles paveras ideāli taisni un balti zobi, ir skaistuma etalons mūsdienu sabiedrībā. Tas ir ne tikai skaisti, bet arī dod arī pārliecību par sevi un ceļ pašapziņu. Un skaisti nozīmē arī veselīgi! Pareizs sakodiens ir mutes veselības ķīla. Tas nozīmē, ka pie pareiza un skaista sakodiena būs daudz mazāk problēmu ar kariesu, neradīsies periodonta (smaganu) slimības, slikta elpa un būs mazāks risks zaudēt savus īstos zobus. Speciālista implantēti vai protezēti zobi var izskatīties labi, taču tie nav savi zobi. Arī priekšlaicīga novecošana un grumbas ap muti ļoti bieži ir saistītas ar nepareizu sakodienu. Dāmām sejas grumbas parāda tās vietas, kur agrāk bija smaids. Un nepareizs sakodiens nepavisam nerada vēlmi lieku reizi pasmaidīt.

Pēteris Tundra

Izņemamas protēzes, ārā krītoši zobu kronīši un blakuszobu slīpēšana - tā ir realitāte, ar kuru līdz šim nācies samierināties daudziem cilvēkiem, kas zaudējuši vienu vai vairākus zobus. Taču mūsdienu zobu implantoloģija spēj risināt ne tikai estētiskos uzdevumus, bet arī kompleksi atjaunot zudušo veselības līdzsvaru, kas saistīts ar zobu zaudēšanu. Par to pārliecinājās 20 Latvijas iedzīvotāji, kuri tika izvēlēti dalībai unikālā pētījumā, kas saistīts ar kompānijas Straumann izstrādātās jaunās protezēšanas tehnoloģijas Novaloc izmantošanu. 

Viena no lielākajām un ietekmīgākajām Francijas neredzīgo un vājredzīgo nevalstiskām organizācijām – Valentīna Avī asociācija (Association Valentin Haüy) no šīgada 2. līdz 12.maijam viesosies Latvijā, starptautiskās neredzīgo sesijas ietvaros, kuru organizē pašmāju jaunatnes starptautisko programmu aģentūra „Jaunatne Darbībā” un sabiedriskā organizācija "Es redzu".

Lizete Māldere

Skolas vecums ir laiks, kad mums ir nepieciešams visvairāk enerģijas, mīlestības, uzmanības un vērtīgu uzturvielu, kas ļautu mums veidoties tieši tādiem kādi mēs vēlamies būt.

1.Dienas režīms
Interesanti, bet patiešām ir pierādīts, ka aktivitāšu pilns un sakārtots dienas režīms dod pozitīvus rezultātus. Uzlabojot gan sekmes, gan arī paša cilvēka,šajā gadījumā, skolnieka pašsajūtu un personīgo novērtējumu. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jūs kopīgi spētu sakārtot dienas režīmu tā, lai būtu laiks gan brokastīm, gan gardam launagam,treniņam, mājas darbiem, kopīgām ģimenes vakariņām ar sirsnīgām sarunām par dienā paveikto un saldam miegam vismaz 8-10 h garumā. Skolas vecumā tas ir ļoti svarīgi.

Aleksandra Matvejeva
Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs

Ar redzi cilvēks saņem līdz pat 90% informācijas par apkārtējo pasauli, tāpēc jebkāds redzes funkciju traucējums var būtiski samazināt dzīves kvalitāti. Redzes asumu ietekmē vairāki faktori, tostarp uzturs, redzes slodzes intensitāte, kaitīgi ieradumi, kā arī viss dzīvesveids kopumā.

Vairāk par to, kas kaitē redzei un kā saglabāt redzi labu,stāsta Dr.Solomatina acu centra vadošais speciālists, LU asoc. profesors Igors Solomatins.

Agnese Miķesone

Sapropeli jau kopš seniem laikiem izmanto ārstniecībā un tas ir  plaši izmantojams dažādās veselības nozarēs. Šo interesanto dabas materiālu var atrast Eiropas un Āzijas klimatiskajā zonā, kā arī Latvijas ūdenstilpnēs ir atrodamas sapropeļa atradnes. Lai uzzinātu vairāk par šo daudzfunkcionālo materiālu, mēs vērsāmies pie RSU pētnieku grupas, kura projekta "Medicīnā izmantojamo dūņu īpašību izpēte un rūpnieciskās ieguves metodoloģijas izstrāde", Nr. Nr.1.1.1.1/16/A/165 ietvaros veic Latvijas sapropeļa ieguves un tā ārstniecisko īpašību izpēti.