Māra Kondrāte

Sandis Kalns

Erektīlā disfunkcija jeb, kā to agrāk mēdza saukt, impotence, ir nespēja panākt un/vai pietiekami ilgi saglabāt erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Šī problēma dažādu apstākļu dēļ kļūst aizvien izplatītāka, pie tam ne tikai vecāku vīriešu vidū, bet arī starp divdesmit un trīsdesmit gadu veciem vīriešiem. Pēc dažādiem datiem, līdz piecdesmit gadu vecumam jau ceturtā daļa vai vairāk vīriešu ir piedzīvojuši vismaz mērenas erekcijas problēmas. Tiek lēsts, ka arī Latvijā ir ap ceturtdaļu miljona vīriešu, kas cieš no erektīlās disfunkcijas, kas, protams, nozīmē, ka problēmas skarto ir vismaz divreiz vairāk – erektīlā disfunkcija ir problēma, no kuras cieš abi partneri. Diemžēl dažādu aizspriedumu un stereotipu dēļ informētība par šo problēmu ir ļoti zema, un lielākā daļa vīriešu par to izvēlas klusēt, kas bieži nozīmē atmešanu seksam ar roku, – pasaulē adekvātu profesionāļa palīdzību un ārstēšanu saņemt vien pieci procenti problēmas skarto un tiek uzskatīts, ka Latvijā šis skaitlis ir vēl mazāks.

Līva Freimane

Cilvēks mūžā parasti ir ieguvis krietnu saaukstēšanās pieredzi, tādēļ it kā zina, kas tādās reizēs darāms. Tomēr katru gadu nedaudz mainās saaukstēšanās slimību izraisītāju - vīrusu daba, un arī organisms reizēm ir labāk sagatavojies, reizēm  novārdzinātāks, tāpēc saaukstēšanos pārcieš vieglāk vai smagāk.

Katrs saaukstēšanās gadījums atšķiras no tiem, kas bijuši agrāk, tāpēc ne vienmēr palīdz tie paši ārstēšanās paņēmieni.

Ruta Jakušonoka

Laura Zvirbule

Baktērijas vēderā – ko tās dara cilvēka kuņģa-zarnu traktā? Kuros gadījumos vajag labās baktērijas vairot un kā to darīt? Par to stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti dzirdam par labajām un sliktajām baktērijām, reizēm arī par probiotiķiem. Vai varat ieviest skaidrību, kas ir labās un kas ir sliktās baktērijas?

Cilvēka organismā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugas vai pasugas. Dzīvās baktērijas, kas dzīvo mūsu kuņģa-zarnu traktā, mēdzam saukt par probiotikām jeb labvēlīgajām baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģa-zarnu traktā, palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai.

Līdz trīs gadu vecumam bērns lielākoties izzina pasauli ar muti, visu mēģina nogaršot, tāpēc aizrīšanās mazuļiem ir bieži sastopama. Šī iemesla dēļ vecākiem jāzina, kā pasargāt savus bērnus no šīs dzīvībai bīstamās situācijas un kas jādara, lai to laicīgi novērstu.

Aptaukošanās un liekā svara problēma pieaug visai draudošos apmēros, jo īpaši bērnu un pusaudžu vidū. Mazuļi vēl nekad agrāk nav bijuši tik tukli - daudzi bērni jau šobrīd palielinātā svara dēļ ir tajā riska grupā, kurai nākotnē draud nopietnas veselības problēmas.

Bērnu aptaukošanās nereti tiek uzskatīta par iedzimtu. Dažkārt tā arī ir, taču daudz biežāk liekais svars ir sekas neveiksmīgi izvēlētam ēdienam, jau no agras bērnības veidojoties nepareiziem ēšanas ieradumiem, kam vēlāk pievienojas mazkustīgums. Modernais dzīvesveids sniedz virkni kārdinājumu, proti, pavadīt dienas pie datora, ēdot pārsālītus vai pārsaldinātus pusfabrikātus, kā rezultātā nozīmīgi pieaug liekā svara problēmas jaunajai paaudzei. Tāpēc bērna ēdienkartei jau no dzimšanas brīža ir jābūt pārdomātai un sabalansētai.

Alerģisku acu iekaisumu izpausmes veidi ir dažādi – apsārtums acs baltajā daļā vai plakstiņa iekšpusē, nieze, asarošana, izplūdusi redzes spēja, dedzinoša sajūta, tūska vai jutīgums pret gaismas stariem. Taču šie simptomi var liecināt kā par alerģiju, tā arī vienkāršu kairinājumu vai nopietnu acu slimību.