Sigita Āboltiņa

Vai zināji, ka dažādie vēdervīrusi ir pat lipīgāki par saaukstēšanās slimībām? Kāpēc tā? Kā sevi un savus bērnu pasargāt no vēdera infekcijām un ko darīt, ja gadījies saslimt, stāsta bērnu infektoloģe Gunta Laizāne.

No mutes mutē, no rokas rokā

Jā, arī vēdervīrusiem ir sezonāls raksturs. Taisnības labad gan jāteic, ka tie ir gatavi uzbrukumam visu cauru gadu, tomēr biežāk dažādas zarnu infekcijas un vēdera vīrusi liek par sevi manīt vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Visticamāk, tam ir racionāls skaidrojums – vasaras mēnešos ir skolas brīvlaiks, un arī bērndārznieki lielākoties uzturas ārā svaigā gaisā, nevis čupojas slēgtās telpās, kuras tikai pa retam izvēdina. Bērniem nav tik ciešs kontakts, un viņi neinficē cits citu.

Šogad septembrī apkopotie statistikas dati liecina, ka Latvijas ārstu aprūpē ir vairāk nekā 2000 HIV pacientu - sieviešu, tomēr patiesais inficēto sieviešu skaits tiek lēsts 1,5 – 2 reizes lielāks. Mediķu aprūpē ir arī vairāki desmiti HIV inficētu bērnu, un šogad vien reģistrēti četri jauni inficēšanās gadījumi.

 Ik gadu 300 – 400 jauni HIV inficēšanās gadījumi

“Esmu pasniedzēja universitātē, man ir doktores grāds, 50 gadi un diagnoze HIV. Inficējos no sava vīra, ar kuru kopā esam nodzīvojuši 26 gadus.

Vai zālītes smēķēšana ir cilvēktiesības? Dažas dienas pēc tam, kad ASV Ohaio štata vēlētāji nobalsoja pret propozīciju legalizēt marihuānas lietošanu atpūtas nolūkā, Meksikā tika pieņemts lēmums, ka zālītes smēķēšana ir fundamentālas cilvēku tiesības.

Meksikas Augstākā tiesa ar 4 pret 1 nolēma, ka marihuānas lietošanas un kultivēšanas personīgām vajadzībām aizliegums pārkāpj cilvēka tiesības uz brīvu personības attīstību.

Spriedums gan attiecas tikai uz konkrētiem četriem indivīdiem, kas iesniedza šo lietu tiesā, taču iespējams, ka varētu sekot plaša legalizācija.

Pēteris Mežs

Ārējais izskats un ķermeņa svars nosaka to, kā cilvēks jūtas ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. 2016.gadā Eiropā veiktais pētījums apstiprina, ka 84% aptaujāto uztrauc aptaukošanās un tauku izvietošanās  pazodē, sānos, uz vēdera un arī citās ķermeņa zonās. Tikai pēc tam seko grumbas, liekais apmatojums un loki zem acīm. Mazkustīgais dzīvesveids, neveselīgais uzturs un stresa pilnā ikdiena ir biežākie iemesli, kāpēc aptaukojamies, un kāpēc neesam apmierināti ar sevi skatoties spogulī. Diemžēl, aptaukošanās nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku problēma, bet ir vienlīdz aktuāla jau sākot no 18 gadu vecuma.

Ja atvaļinājumu ir izdevies ieplānot vasarā, tad noteikti ir jāizbauda tās priekšrocības, ko šī sezona sniedz. Ja vēl neesat izdomājuši, ko darīsiet atvaļinājuma laikā, tad te būs dažas idejas un padomi, kas var noderēt. Tās apkopojis dāvanu serviss “Lieliska Dāvana”, kas piedāvā vairāk nekā 1000 dažādas dāvanu kartes atpūtai, aizraujošiem piedzīvojumiem un sevis vai citu palutināšanai.

Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, jo pēdējos gados ieviests vesels komplekss jaunākās paaudzes tehnoloģiju vēža diagnostikā un ārstēšanā. Atsevišķos virzienos mēs esam pasaules līderos. Diemžēl runa ies tikai un vienīgi par privāto sektoru. Ir skaidrs, ka efektīva vēža ārstēšana ir iespējama vienīgi klīnikām strādājot sadarbībā un vienai otru papildinot. Tādēļ šobrīd klīnikas uzsākušas sarunas par savstarpēju sadarbību apvienojot efektīvākās metodes un piedāvāt labāko ārstniecības ceļu katram pacientam individuāli. Šobrīd LMEA unikālo Latvijas piedāvājumu redz sekojošu klīniku un speciālistu sadarbībā: 

Tieši seja tiek visvairāk pakļauta ārējās vides iedarbībai - saule, vējš, sniegs, gaisa piesārņojums, arī sabiedriskais transports ir vien tikai daži no kritērijiem, kas ietekmē mūsu ādas stāvokli ikdienā. Paskatoties cilvēka sejā var redzēt to, cik cilvēks ir laimīgs, noguris vai ar sevi apmierināts, jo sejas ādas mirdzums, grumbu daudzums un ādas krāsa var pastāstīt par kaitīgajiem ieradumiem, miega trūkumu un emocionālo stāvokli.

Kārlis Auce          

                  Depresija, trauksmainība, stress, sociālā trauksme. Visas šīs un vēl dažādas līdzīga rakstura problēmas mūsdienās skar gandrīz katru indivīdu gandrīz katru dienu. Iemesli tam ir daudz un dažādi: stresains darbs, neveselīga diēta, pārlieku liels interneta vai masu mediju patēriņš, personīgas problēmas, pārlieku liels alkohola vai citu narkotiku patēriņš utt. Tiešām, šķiet, mūsdienās dzīvot klusu un mierīgu dzīvi kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Pēc pasaules veselības organizācijas datiem vairāk kā 350 miljoni pasaules iedzīvotāji cieš no depresijas un katru gadu tiek izdarītas vairāk kā 900 000 pašnāvības, kas lielākoties tiek saistītas ar depresiju, trauksmainību un citām garīgām problēmām. Kā šī statistika un neskaitāmi pētījumi liecina šādas problēmas nav tikai mazas un marginālas minoritātes rakstura problēmas, bet gan nopietnas slimības, kas skar lielu daļu cilvēku.

Kārlis Auce

Lai gan mums patīk domāt par tehnoloģijām kā par neitrāliem rīkiem mērķu sasniegšanai, katrai ierīcei ir savi lietošanas noteikumi, kuriem mēs pakļaujamies, ja gribam izmantot šo tehnoloģiju. Piemēram, lai brauktu ar mašīnu, cilvēkam pie stūres jāatrodas sēdus, jākoncentrējas uz ceļu, no kā bieži izriet muguras problēmas un stress. Lai lietotu tosteri mums ir nepieciešams patērēt maizi, sagrieztu tosterim piemērotās šķēlītēs, utt.

Ingemārs Lauks

Ziema sagādā ne mazums pārbaudījumu jutīgajai sejas un roku ādai. Kā pasargāt ādu ziemā, kraso gaisa temperatūru svārstību laikā? 

Visbiežākās pacientu sūdzības par ādas sausumu, apsārtumiem un lobīšanos dzirdamas ziemas sala laikā. Gaisa mitrums nesagādā tik lielu diskomfortu kā sals, kas rada velkošu sajūtu sejas un roku ādai, lūpām, var radīt niezi, ādas lobīšanos. Ziema var izraisīt arī aukstuma alerģiju – visbiežāk no tās cieš cilvēki, kuriem ir nosliece uz bronhiālo astmu vai sirds slimībām, ir pavājināta imunitāte, hroniskas saslimšanas.