Ieva Pļava

Dabā tā iekārtots, ka anatomisku īpatnību dēļ visbiežāk delikātā urīna nesaturēšanas problēma skar sievietes, tomēr arī kungi no tās nav pasargāti. Kā liecina statistika, gandrīz katrs ceturtais vīrietis pēc 40 gadu vecuma lielākā vai mazākā mērā saskaras ar šo delikāto problēmu. Uroloģe daktere Zane Pilsētniece atklāj, ka tas ir vecums, kad vīrietim straujāk sāk palielināties priekšdziedzeris, un līdz ar to urīna nesaturēšanas problēma var kļūt ļoti aktuāla. Ārstniecības iespējas ir, taču dārgas, tāpēc arī kungi nereti izvēlas risinājumu higiēnas lietu izskatā. 

Kārlis Auce

Lai gan ne katrs cilvēks ar c-vitamīna tabletēm rokās, somiņā vai vannas istabas skapī, varētu pateikt, kas ir antioksidanti un kāda ir to nozīmē mūsu veselībā, visticamākais lielākā daļa cilvēku, kam pamatskola jau aiz muguras noteikti zinās, ka C un vēl dažādi alfabēta vitamīni ir veselīgi un ka varbūt pat ir vajadzīgs tos uzņemt papildus. Izrādās šis plaši izplatītais uzskats tik ļoti nemaz neatbilst patiesībai un varbūt pat var izraisīt agrāku vēža parādīšanos.

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Kad iestājas rudens, visiem ir skaidrs, ka auksts un drēgns laiks mūsu platuma grādos būs neizbēgams, un tad saaukstēšanās veicinātās slimības – iesnas, klepus, dažādu vīrusu izraisītas slimības nav nekāds retums.
Neskaitāmas reizes ir rakstīts un runāts par to, ka saslimušam cilvēkam ir jāārstējas un uz darbu labāk nenākt, taču dažādu apsvērumu dēļ - visbiežāk  tās ir bailes pazaudēt darbu vai saņemt mazāku atalgojumu, cilvēki nepamet savas ikdienas gaitas, tādējādi apdraudot arī citu veselību un pat dzīvību, piemēram, saslimis autobraucējs, kurš lieto medikamentus var izrādīties bīstams.

Kārlis Mārtiņš Auce

Darbam arvien vairāk notiekot pie rakstāmgalda un ar datoru, pamazām sāk aktualizēties ar to saistītās profesonālās kaites – roku locītavu sāpes, muguras un kakla sāpes un citas. Biroju iekārtojums mūsdienās ir novecojis. Jau par klasiku kļuvušie parastie biroja galdi un biroja  krēsli var ilgstoši lietojot nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai. Sen jau zināms fakts, ka ilgi pavadīt vienā pozā nav veselīgi, it īpaši sēžot, tomēr līdz šim Latvijā nekas īsti  daudz nav darīts, lai šo problēmu atrisinātu. Rietumvalstīs šai problēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība un  veselībai draudzīgs biroja aprīkojums, kā piemēram augstumā maināmi biroja galdi ir iekļuvuši pat stadarta IKEA sortimentā.

Nelabums ir problēma, kas bieži skar mazus bērnus, braucot automašīnās vai sabiedriskajā transportā. Tomēr nereti šī problēma saglabājas arī līdz pieaugušam vecumam, nepatīkamus brīžus sagādājot jebkura garāka pārbrauciena laikā vai pat braucienos pilsētas sastrēgumos. Par to, kā pārvarēt nelabuma sajūtu, dodoties ceļā, stāsta „BENU aptiekas” farmaceite Oksana Grīnberga.

Dairis Tundra 

Anita vairākus mēnešus cīnījās ar stipra klepus lēkmēm, taču ne antibiotikas, ne citi lietotie medikamenti nesniedza tik gaidīto rezultātu – atveseļošanos. Īsto ilgstošā klepus iemeslu viņa atklāja tikai, kad plaušām veica datortomogrāfiju.

“Sākotnēji mana ģimenes ārste domāja, ka tas ir vīruss, jo tobrīd viņai bija daudz pacientu ar līdzīgām sūdzībām – sauss, dziļš klepus, pirmās pāris dienas neliela temperatūra. Kad pēc nedēļas man jau sāpēja krūškurvis no nemitīgās klepošanas un situācija neuzlabojās, ģimenes ārste mani nosūtīja veikt rentgenu un asinsanalīzes. Rezultāti neuzrādīja nekādas novirzes no normas, tikai iekaisumu, un sāku lietot antibiotikas,” aizvadītā gada nogales notikumus atceras Anita un piebilst, ka arī spēcīgie medikamenti nedeva gaidīto rezultātu. Sievieti joprojām mocīja sauss un dziļš klepus. “Papildus dzēru priežu skuju sīrupu, dažādas tējas plaušu veselībai, bet nekas nemainījās – nekļuva ne labāk, ne sliktāk. Tad ģimenes ārste man uzrakstīja nosūtījumu datortomogrāfijas izmeklējumam,” stāsta Anita.

Kārpas ir izplatītākā ādas slimība, kas rada lielu emocionālo diskomfortu, jo visbiežāk izaugumi atrodas uz sejas vai rokām, un ir vizuāli nepievilcīgi. Kārpas var izraisīt vairāk kā 150 dažādu vīrusu infekcija. Tā skar 7-10% cilvēku visā pasaulē, pārsvarā bērnus un pusaudžus. Lai gan kārpas šķiet nekaitīgs ādas izaugums, to laicīga ārstēšana var novērst nopietnu veselības problēmu vai pat ļaundabīgu audzēju attīstību!

Jocke Salokorpi

Elpošana un nervu sistēma ir cieši saistītas. Tas nozīmē, ka jūs varat mainīt stresa līmeni savā organismā un prātā ar elpošanas palīdzību. Sekla un ātra elpošana negatīvi ietekmē jūsu nervu sistēmu, kamēr lēna un dziļa elpošana nomierina nervu sistēmu un līdz ar to arī jūs. Te būs daži vienkārši padomi, kā nomierināties dziļi un lēni elpojot.

 Mati ir viena no lietām, kas pirmā iekrīt acīs satiekot cilvēku. Ir pieņemts uzskatīt, ka tikai sievietes uztraucās un rūpējās par saviem matiem, taču arī vīrieši to nereti dara, turklāt daudziem šie uztraukumi  sākas brīdī, kad jāsaprot, ka mati galvu grasās pamest. Diemžēl parasti matu pāragra atkāpšanās ir ieprogrammēta mūsu gēnos, taču bieži to var paātrināt pārlieks stress, slimības un neveselīgs uzturs vai dzīvesveids. Arī pārlieka matu mocīšana mēdz atstāt nelabvēlīgu iespaidu, piemēram, jaunieši, kas ir nēsājuši dredus, kas savulaik bija gana populāri, vēlāk var pāragri šķirties no matu rotas.

Kārlis Auce

Cilvēka ķermenī atrodas neskaitāms daudzums neironu. Šīs šūnas veido centrālo nervu sistēmu un pārvada informāciju ar elektrisko impulsu un neirotransmiteru palīdzību starp dažādām ķermeņa daļām, piemēram, no acs uz smadzenēm. Neirotransmiteri – dažādas ķīmiskas vielas, hormoni un amino skābes – tiek izmantoti, lai šķērsotu tā saukto sinaptisko telpu, kas atrodas starp nervu šūnām. Ķermenī atrodas dažādi neirotransmiteri, katrs no tiem ir atbildīgs par dažādu procesu nodrošināšanu. Iespējams, daži no šiem neirotransmiteriem jau ir dzirdēti – dopamīns, seratonīns, melatonīns, adrenalīns. Bez tiem eksistē vēl daudzi citi, mazāk populāri, piemēram, oksikotīns, glutamīns, acetokolīns un GABA – gamma-aminosviestskābe.