Igors Pļava

Teju katrs kaut reizi ir apņēmies dzīvot veselīgāk, visbiežāk metoties zinātniski nepierādītās diētās. Taču liekā svara iemesls ir ne tikai neveselīgs uzturs, bet arī nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā un pasīva brīvā laika pavadīšana. Tieši tāpēc, pirms mesties nepārdomātā cīņā ar lieko svaru un sliktu pašsajūtu, vispirms ieteicams kritiski izvērtēt visus savas ikdienas paradumus – iesaka diētas ārsts Andis Brēmanis.

Iepazīstinam lasītājus ar SIA Euroaptieka veikto un nesen plašākai sabiedrībai prezentāto pētījumu. Pētījumu mērķi ir neskaidri un pētījuma metodika ir nezināma un nav pieejama, tādēļ pētījums ir jāvērtē kritiski, tomēr uzskatām, ka rezultāti varētu būt lasītājiem interesanti.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri piedalījās “Lielajā Latvijas veselības testā”, savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, bet trešdaļa (32%) atzīst, ka ikdienā bieži jūtas saspringuši. “Lielais Latvijas veselības tests” ir aptauja, ko veica “Euroaptieka” un kurā piedalījās vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tā rezultāti tika prezentēti 23. februārī.

“Labi, ka šāda aptauja ir tapusi, jo redzam tendenci, un tā ir satraucoša. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto iedzīvotāju jūtas slikti. Mums būtu jāpievērš vairāk uzmanības sabiedrības izglītošanai, par lietām, kas ikdienas paradumos būtu jāmaina, lai pašsajūta un dzīves kvalitāte uzlabotos,” komentējot testa rezultātus, atzina “Veselības centrs 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” ārste – psihoterapeite Gunta Andžāne.

Ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem. Savukārt 15% maltīti mēdz ieturēt vēlu vakarā. Lielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 45 līdz 55 gadiem. Kā, diskutējot par testa rezultātiem, izteicās diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturzinātne” vadītāja Lolita Neimane, cilvēki ikdienā krietni par daudz patērē cukuru. Savukārt, “Veselības centrs 4” grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Miķelsone norādīja, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš videi, kurai būtu jābūt pielāgotai veselīgākiem paradumiem, piemēram, darbavietās nodrošinot iespēju pagatavot veselīgu maltīti vai ēdot iepriekš pašu pagatavotas pusdienas.

Testa rezultāti iezīmē to, ka trešdaļa (35%) aptaujāto darba dienu pavada sēžot. Satraucoši ir dati par fiziskajām aktivitātēm ikdienā. Puse aptaujāto jeb vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju atzīst, ka sporto retāk nekā reizi mēnesī. Kritiski maz sportisku aktivitāšu veic aptaujātie iedzīvotāji 36 līdz 45 gadu vecumā, kad nesporto jau 57% sieviešu un 52% vīriešu.

Pozitīvu tendenci uzrāda “Lielais Latvijas veselības tests” attiecībā uz naktsmieru – tam testa dalībnieki velta laiku vidēji  7,5 h. Arī ūdeni patērē gana daudz – vidēji 5,4 glāzes dienā, lai gan, kā norādīja Lolita Neimane, ideālai ūdens daudzums būtu 8 glāzes dienā.

Tests, kas tapis sadarbībā ar Viļņas Universitātes Sabiedrības veselības institūtu tā direktora prof. Rimanta Stuka vadībā, 2015. gadā jau noritējis Lietuvā, un to plānots īstenot arī Igaunijā. “Lielais Latvijas veselības tests” Latvijā notika no 6. līdz 31. janvārim.

Māra Kondrāte

Organisma attīrīšana ir efektīvs veids, kā uzlabot vielmaiņu, optimizēt gremošanas procesu un gūt maksimālu enerģijas lādiņu, vienlaikus zaudējot arī svaru. Vairāk par to, kāpēc organisma attīrīšana ir labvēlīga un kā to veikt droši un efektīvi, stāsta farmaceits Vitālijs Mitrohins.

Organisma attīrīšana labvēlīgi ietekmē jebkura cilvēka organismu, taču tādas pazīmes kā nespēks, izsitumi, liekais svars, nepareiza vēdera izeja un pietūkuši locekļi būtu trauksmes signāls tam, ka organismam nepieciešama attīrīšana jeb detoksikācija, kas ir dabiska organisma atbrīvošana no kaitīgajām vielām un sārņiem. Turklāt jāņem vērā, ka organismā ik dienas uzkrājas kaitīgi toksīni, kurus tas pats par sevi nespēj izvadīt, kā rezultātā organisms novājinās. Šādā vārīgā stāvoklī toksīnu darbība kļūst vēl intensīvāka – tie var iekļūt tauku šūnās un smadzeņu audos, novājinot imūnsistēmu, veicinot audzēju rašanos, hormonālus un reproduktīvus traucējumus, kā arī citas nopietnas veselības problēmas.

Igors Pļava

Ādas stāvoklis ne tikai atspoguļo mūsu veselības stāvokli, bet nosaka to, kā jūtamies emocionāli un izskatāmies sabiedrībā. Ādas slimības rada diskomfortu, neērtības sajūtu un pazemina pašvērtējumu, tāpēc pieredzējuši speciālisti var palīdzēt būtiski uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.

Prof. J. Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnika, ar ticību savam sapnim un smagu darbu, ir izaugusi par līderi dermatoloģijas jomā Latvijā un inovatīvu klīniku Baltijas reģionā kopumā. Ar teju 40 gadu pieredzi, prof. Ķīsis ir palīdzējis vairāk nekā 40 000 pacientu ar dažādām diagnozēm: psoriāze, kārpas, nelabvēlīgas dzimumzīmes, atopiskais dermatīts, u.c.

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot – prāta spējas. „Nestlé” izpētes institūta un Kalifornijas Universitātes zinātnieki ir pierādījuši, ka pietiekams patērētā ūdens daudzums spēj uzlabot kognitīvo funkciju un atmiņu, kā arī palīdz koncentrēties.

Katram cilvēkam jebkurā vecumā var pienākt brīdis, kad sastopamies ar mūsdienās tik izplatītajiem emocionālās veselības traucējumiem. Tie mēdz būt dažādi - vienkārši “izdegšana”, veģetatīvā distonija, dažādas onkoloģisko un neiroloģisko saslimšanu blaknes, hroniskas sāpes, kas noved pie garīgām saslimšanām, atmiņas traucējumi. Visas šīs problēmas ir saistītas ar garīgo pasauli un emocijām, tāpēc ar medikamentiem vien palīdzēt ir grūti.

credx.lv

Ja jums šķiet, ka viens no lielākajiem ģimenes strīdu objektiem mūsdienās ir domstarpības par to, kurš ir labākais kredīts internetā un vai nevajadzētu pieteikties jau piektajam ātrajam kredītam, iespējams, būsiet pārsteigti uzzināt, ka šīm domstarpībām ir vēl kāds konkurents.

Jau 1990. gadu pētījumā Ēriks un Viljams Dohertiji, pētnieki no Minesotas universitātes, ASV, pierādīja, ka smēķētājiem ir paaugstināts risks uz laulības šķiršanu, par veseliem 53% augstāks kā nesmēķētajiem. Dohertiji gan uzsver, ka smēķēšana pati par sevi faktiski neizraisa laulības šķiršanu. Tomēr viņi atklāja, ka tiem, kuri smēķē, piemīt īpašības un dzīves pieredze, kas viņus padara par potenciāli lielākiem šķirteņiem nekā nesmēķētājus. Nesenāki pētījumi liecina, ka gados jaunāki smēķētāji sasniedz pieauguša cilvēka vecumu ar krietni vairāk psiholoģiskajām problēmām nekā nesmēķētāji. Turklāt ir pierādīts, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir augstāks depresijas un trauksmes līmenis. Šie emocionālie stāvokļi var būt par katalizatoriem problēmām partnerattiecībās un ģimenē.

Vai vēnu problēmas, medicīniskas un kosmētiskas, var risināt vasarā? Vēl pirms dažiem gadiem valdīja uzskats, ka jāgaida līdz rudenim, ja vien nav runa par akūtu situāciju. Šobrīd Dr. Mauriņa Vēnu klīnika aicina pacientus droši nākt ārstēties arī vasarā, jo mūsdienu tehnoloģijas arvien biežāk ļauj efektīvi palīdzēt neatkarīgi no gadalaika, turklāt jebkura vēnu lāzeroperācija jūlijā tiek veikta ar 25%  atlaidi, un kosmētiskos nolūkos novērst traucējošo virspusējo vēniņu tīklojumu, izmantojot ClaCS metodi.

Nadīna Erdmane

Vai kompensējamos medikamentus iespējams pasūtīt? Kurās aptiekās tos var iegādāties? Kā tiek kompensētas lētākas un dārgākas vienādas iedarbības zāles? Par to, kādi ir izplatītākie mīti un patiesība saistībā ar kompensējamo medikamentu iegādi, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Mīts Nr. 1: Kompensējamos medikamentus iespējams iegādāties tikai aptiekās, kuras norādījis ārsts

Kompensējamās zāles iespējams iegādāties visās aptiekās. Tas ir mīts, ka tās ir pieejamas tikai konkrētās vai kādās speciālās aptiekās.

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.