Trauma

Inete Auziņa

Ja pēc traumas ir cietusi jūsu pārliecība par saviem spēkiem, vajadzīga palīdzība, lai atjaunotu ticību sev un remdētu fiziskās un mentālās sāpes.

Neatkarīgi no tā, kāda ir trauma, tā atstāj iespaidu uz cilvēka dzīvi – ne tikai fiziskā, bet arī psiholoģiskā ziņā. Trauma izraisa zaudējuma izjūtu. Tiek ierobežota kāda konkrēta pamatfunkcija un kontrole. Pēkšņi nevarat darīt to, ko vēlaties, tas sadusmo, sarūgtina, reizēm pat rada apātiju.
Bieži cilvēki, kam bijušas traumas, atceras brīdi, kad trauma tika iegūta. Smagu traumu gadījumā redz arī murgus. Posttraumatiskā stresa sindroms izpaužas kā nepatīkamā negadījuma epizožu projicēšana acu priekšā. Ja traumas sekas kļūst hroniskas, tas var izraisīt personības krīzi, kad cilvēks vairs netic savām spējām.
Emocionālais treniņš ir viena no iespējām, kā tikt galā ar stresu pēc traumas. Viskvalitatīvāko palīdzību saņemsit no psihoterapeita. Vairāk uzmanības jāpievērš emocionālajai veselībai ne tikai pēc traumas, bet pirms ar jums kaut kas atgadās. Centieties vairāk sazināties ar citiem. Pētījumi prāta un ķermeņa atveseļošanā rāda, ka intraverti cilvēki ne tik labi atveseļojas kā tie, kam ir stipras sociālās saites.

Tas izklausās neticami, ka pozitīva attieksme varētu ietekmēt slimību, taču cilvēki, kas nepārtraukti ir nomākti, vairāk tiek pakļauti veselības problēmām. Zinātniskos pētījumos pierādīts, ka personība var ietekmēt veselību – pastāv cieša saikne starp personību un atveseļošanās procesu.

Stratēģija, kas palīdzēs ātrāk izveseļoties
• Nekoncentrējieties uz faktoriem, kurus jūs nevarat kontrolēt. Piemēram, jūsu ķermeņa spēja sadzīt. Koncentrējieties uz elementiem, kurus jūs kontrolējat. Uzziniet visu par savu traumu, sekojiet ikdienas atveseļošanās programmai.
• Ļaujiet sev izjust sarūgtinājumu! Šīs emocijas ir normālas un nepieciešamas kā atveseļošanās daļa.
• Esiet atklāts, stāstiet citiem par savām izjūtām! Smaga trauma var likt jums justies izolētam un vientuļam. Bieži šajā laikā ir tendence atstumt ģimenes locekļus un draugus.
• Neizsakiet replikas un negatīvas piezīmes! Tās jums liks justies sliktāk. Tā vietā centieties koncentrēties uz to, ko jums vajadzētu darīt, lai paliktu labāk.
• Izvirziet mērķus, taču tikai reālus. Jums noteikti vajadzēs ieviest pārmaiņas jūsu ikdienā (atveseļošanās laikā). Ja trauma ir nopietna, tas var ietekmēt jūsu dzīves mērķus. Pārdomājiet savas iespējas un alternatīvas!
• Atcerieties, ka jūsu spēja veikt fiziskas darbības atspoguļo tikai daļu no tā, kas esat jūs pats. Domājiet par traumu kā par iespēju pamēģināt citas aktivitātes. Attīstiet talantus un iemaņas.
• Paskatieties patiesībai acīs! Izlikšanās, ka traumas nav, nelīdzēs, jo problēma neizzudīs.