Kas var atgadīties, strādājot dārzā

Ir pienācis pavasaris, un daudzi no jums atsāks darboties savā dārzā vai dārziņā. Ārsti, kas strādā traumpunktos, var pastāstīt, ka, atsākoties dārzu sezonai, sīko traumu skaits strauji pieaug. Šo traumu dēļ var rasties nopietni sarežģījumi, kas var prasīt ilgu ārstēšanos. Kas var draudēt, rakņājoties savā dārziņā, un kā jārīkojas, ja nav paveicies un gadījies kaut ko sadurt vat sagriezt?

Kādas traumas cilvēki visbiežāk iegūst, darbojoties savos dārziņos?
Visdažādākās. Daži dārzā uzkāpj uz sarūsējušas naglas, kas, izduroties cauri kurpei, ieduras pēdā, citi ar stikliem, kas atrodas zemē, sagriež roku vai kāju, vēl citi, rīkojoties ar cirvi, iecērt paša rokā vai kājā. Daži pamanās iegūt arī kostas brūces. Reizēm, staigājot basām kājām, pēdā ieduras svešķermenis. Atceros kādu gadījumu, kad uz slimnīcu atveda cietušo, kam pēdā bija iedūries sarūsējis skārda gabals.
Ko darīt, ja, strādājot dārzā, gadās iegūt nelielu skrambu rokā vai kājā, bet pie ārsta negribas iet?
Vispirms, tikko iespējams, tekošā ūdenī ar ziepēm apmazgā brūci un apkārtējo ādu (sk. att. a),
-    noņem no brūces netīrumus, ja tādi ir,
-    nomazgā un nosusina rokas,
-    ar kādu antiseptisku šķīdumu apstrādā ādu ap brūci (sk. att. b), uzliek sterilu pārsēju vai uzlīmē plāksteri (sk. att. c) un atstāj to uz brūces, kamēr tā sadzijusi.
Cik ilgā laikā sadzīst šādas skrambas?
Mazas brūces parasti sadzīst apmēram vienas nedēļas laikā. Ja brūces apvidū nākamā dienā pēc tās iegūšanas rodas sāpes, ādas apsārtums un pietūkums, nepieciešams apmeklēt ārstu.
Ko darīt, ja pēda sadurta ar naglu?
Šādas brūces ir ļoti bīstamas, jo dziļi audos var iekļūt augsne. Tāpēc brūce ļoti rūpīgi jāmazgā ar ziepēm un ūdenī. Var ieteikt sagatavot vannā ziepjūdeni un turēt tajā pēdu 15 — 20 minūtes, bet pēc tam apstrādāt brūci, kā minēts iepriekš. Šādas brūces dziļumā var attīstīties stingumkrampjus izraisoša nūjiņa, kas vairojas bezskābekļa vidē.
Kas ir stingumkrampji?
Par stingumkrampjiem sauc akūtu specifisku anaerobisku (bezskābekļa) infekciju. To izraisa nūjiņa, kas vairojas bezskābekļa vidē. Šī nūjiņa mīt cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā, no kurienes tā nokļūst augsnē. Tā atrodas arī uz apģērba un ādas. Tāpēc ar šās slimības risku saistīti pat sīki ievainojumi un ādas nobrāzumi. Tomēr vislielākais risks saslimt ar stingumkrampjiem ir tad, ja dziļi audos iekļūst augsne. Šās slimības inkubācijas periods ilgst 4 — 14 dienas, bet novēroti arī vēlīni stingumkrampju gadījumi, kas rodas 1 — 5 mēnešus pēc traumas.
Stingumkrampji ir ļoti smaga slimība, un, izmantojot pat modernās ārstēšanas metodes, bojā iet 20 — 30% slimnieku. Tāpēc potēšana pret stingum-krampjiem nepieciešama visos gadījumos, kad traumatiski bojāta āda vai gļotāda, kā arī apdeguma vai apsaldējuma gadījumā. Potēšanu iespējams veikt tuvākā ārstniecības iestādē.
Bieži vien pacienti nemeklē palīdzību ārstniecības iestādēs, tāpēc ka domā, ka par to jāmaksā. Te jāpaskaidro, ka jebkuras traumas, kā arī citos gadījumos, kad nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, to sniedz bez maksas.
Ko darīt, ja iekož svešs suns vai meža dzīvnieks?
Kostas brūces ir piesārņotas, tāpēc tās bieži sastruto un slikti dzīst. Šādas brūces rūpīgi jāmazgā ar ziepēm tekošā ūdenī. Pēc tam brūce jāpārsien un jādodas uz ārstniecības iestādi, kur iespējama potēšana pret trakumsērgu.
Kā jārīkojas, kad nozāģē vai nocērt daļu pirksta?
Brūci cieši pārsien un roku ar lakatiņa pārsēju fiksē pie krūškurvja. Amputēto ķermeņa daļu ieliek plastikāta maisiņā (tam nav jābūt sterilam, var izmantot jebkuru polietilēna maisiņu), un šo maisiņu ieliek citā maisiņā, kurā ieliek ledu. Jāievēro, ka amputētā ķermeņa daļa nedrīkst samirkt, tāpēc maisiņam jābūt nebojātam. Amputētās ķermeņa daļas saglabāšanai optimāla ir kūstoša ledus temperatūra. Šādā temperatūrā amputētu pirkstu, lai to varētu sekmīgi piešūt (replantēt), var saglabāt 18 — 20 stundu. Jo augstāk ir amputēta ekstremitāte, jo īsāku laiku tā ir derīga replantācijai.
Cietušais steidzami jānogādā Rīgas 7. klīniskās slimnīcas Mikroķirurģijas centrā, kur veic šādu replantāciju.
Savukārt amputētu pirksta naga falangu, kā arī ausi vai degunu var replantēt bez mikroķirurģijas palīdzības, tāpēc šādus cietušos, ņemot līdzi amputēto ķermeņa dalu, var nogādāt arī citās slimnīcās.
Novēlu lasītājiem savos dārziņos rakņāties uzmanīgi, lai nebūtu jāizmanto mani padomi. Labu veiksmi!