Diabēta slimnieka svētku kārumi

Areta Lurie

Es nedrīkstu ēst saldumus... Vai varu ēst maizi? Un cik kartupeļus? Varbūt labāk griķus? Treknu arī nevar, tātad viss jāgatavo sev atsevišķi...” – šādi domā cilvēki, kuriem diagnosticēts cukura diabēts. Sarunās ar diabēta pacientiem bieži secināms, ka viņi neapzināti vai ar nodomu sevi it kā izolē no pārējiem ģimenes locekļiem, uzskatot, ka viņa rūpes, kurās ietilpst arī līdzšinējā uztura maiņa, nedrīkst skart ģimeni.

Patiesībā nekā īpaši speciāla nav – uzturs vienkārši ir veselīgs un to var ieteikt visiem pārējiem ģimenes locekļiem (to uzskatāmi atspoguļo veselīga uztura piramīda).
Kritēriji, kas parāda uztura atbilstību konkrēta cilvēka dzīvesveidam, ir cukura daudzums asinīs (glikēmija) un ķermeņa svars.
Lai labāk un pareizāk plānotu savu uzturu, būtu vēlams izprast, no kā tas sastāv.

Šoreiz nedaudz sīkāk par ogļhidrātiem. Ogļhidrāti ir uzturviela, kas, organismā sašķeļoties, palielina cukura daudzumu asinīs. Tā kā ogļhidrātus saturošie produkti ir dažādi, arī ātrums, kādā notiek glikēmijas (cukura līmeņa) pārmaiņas, ir atšķirīgs. Pārzinot ogļhidrātu produktus, cilvēks, kurš slimo ar diabētu, var izvēlēties sev piemērotākos. Glikēmijas pārmaiņas ātrumu ietekmē ne tikai ogļhidrātu ķīmiskā uzbūve, arī citu uzturvielu klātbūtne un produkta sagatavošanas veids, bet par to citreiz.
Ogļhidrātu ķīmiskā uzbūve
Monosaharīdi:
*glikoze (vīnogu cukurs);
*fruktoze (augļu cukurs – glikēmiju asinīs neietekmē);
*galaktoze.
disaharīdi:
*saharoze (cukurniedru un cukurbiešu cukurs);
*laktoze (piena cukurs);
*maltoze (iesala cukurs).
Šīs divas ogļhidrātu grupas sauc par vienkāršajiem cukuriem, kuri īpaši šķīdinātā stāvoklī, glikēmiju paaugstina ātri, tāpēc izmantojami situācijā, kad cukura daudzums asinīs pazeminās (hipoglikēmija). Vienkāršo cukuru saturošie produkti ir medus, konfektes, augļu sula. Hipoglikēmijas gadījumā neiesaka ēst šokolādi, jo tauku daudzums tajā ievērojami kavē ogļhidrātu uzsūkšanos.
Arī piena cukura šķelšana tievajās zarnās noris atšķirīgi un nedaudz lēnāk. Jāatceras, ka piens, kefīrs, jogurts ietekmē glikēmiju, bet cukura daudzums asinīs nepalielinās pēc biezpiena, siera, krējuma, sviesta lietošanas.
Augļi un ogas, lai gan satur vienkāršos cukurus, ievērojamā šķiedrvielu satura dēļ glikēmiju paaugstinās vēl lēnāk.
Ciete – kompleksais ogļhidrāts, kas atrodams
• graudos un to izstrādājumos (milti, maize, putraimi, makaroni),
• kartupeļos,
• pākšaugos (pupas, pupiņas, zirņi, lēcas),
• riekstos.
Cieti saturošie produkti organismā tiek šķelti lēni, līdz ar to daudz lēnāk paaugstinās glikēmija. Bez tam uzsūkšanās procesu ļoti ietekmē jau iepriekš minētie blakusfaktori – produkta sagatavošanas veids, ūdenī šķīstošo šķiedrvielu daudzums produktā, tauku un olbaltumu klātbūtne, kā arī cietes ķīmiskā uzbūve u.c. Salīdzinoši vislēnāk glikēmiju paaugstina pākšaugi, arī pilngraudu maize, miežu putraimi, auzu pārslas, makaroni.
Lai gan ogļhidrātu produkti būtiski ietekmē glikēmiju, arī cukura diabēta slimnieka uzturā tiem jābūt 55–60%, galvenokārt izvēloties cieti saturošus produktus ar lielu šķiedrvielu daudzumu un augļus. Iemesls šim ogļhidrātu pārsvaram uzturā ir ļoti svarīgs – organisma apgāde ar enerģiju. Apmēram 5–10% no ogļhidrātu produktiem varētu apēst arī kā vienkāršos cukurus. Labāk to darīt cilvēkiem ar normālu ķermeņa svaru, pietiekamu fizisku aktivitāti, kuri prot novērtēt savu ogļhidrātu patēriņu un veikt glikēmijas paškontroli.

Ko darīt, ja tā kārojas saldumu, sevišķi svētku reizēs?
Piedāvājam recepti, kuras atsevišķas sastāvdaļas ieteicams aizvietot, tā iegūstot mazāku kaloriju un tauku daudzumu, kā arī maizes vienību skaitu. Atgādināsim, ka viena maizes vienība (MV) ir 10–15 g ogļhidrātu. Nepieciešamo MV daudzumu aprēķina ārsts, ņemot vērā optimālo ķermeņa svaru, fizisko slodzi un pacienta vecumu. Skaitot maizes vienības, cukura diabēta pacients var labi plānot savu ogļhidrātu patēriņu.

Evas pudiņš
Tradicionālā recepte (2440 kcal; 31 MV)
Ābolu mērce: 500 g ābolu
75–100 g cukura
Biskvīts:  100 g miltu
šķipsniņa sāls
100 g sviesta
100 g cukura
2 lielas olas
2ēdamkarotes auksta piena
Ābolus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs. Ieziestā cepamajā formā ievieto kārtās ābolus, starp šķēlītēm iekaisa cukuru.
Saputo sviestu ar cukuru. Sakuļ olas, pievienojot divasēdamkarotes miltu.
Pievieno izsijātus atlikušos miltus, sāli, sajauktus ar pienu. Gatavo masu pārlej āboliem.
Cep 1–11/4 stundas 180 °C. Sadala četrās piecās porcijās.
Pārmaiņas receptē (1300 kcal; 16 MV)
• Ābolu kārtojumā cukura vietā var izmantot termostabilu saldinātāju (saharīns, ciklamāts).
• Gatavojot biskvītu, lieto margarīnu ar pazeminātu tauku saturu (<60%). Tas samazinās tauku daudzumu un kilokaloriju  skaitu.
• Biskvīta gatavošanā visu vai pusi daudzuma balto miltu aizvieto ar rupja maluma miltiem. Tā pievienosit papildu šķiedrvielas.
• Biskvīta gatavošanā izmanto pusi cukura daudzuma.

Ieteikumi diabēta slimniekam, kā arī slimības profilaksei
1. Ēdiet regulāri.
2. Normalizējiet ķermeņa svaru.
3. Ēdiet vairāk ogļhidrātus ar paaugstinātu šķiedrvielu daudzumu.
4. Mazāk lietojiet cukuru un to saturošus produktus.
5. Samaziniet taukvielu patēriņu uzturā.
6. Pievērsiet uzmanību sāls daudzumam.
7. Alkoholu lietojiet minimāli. √
Rakstā izmantoti Eiropas Diabēta asociācijas uztura plānošanas studiju grupas ieteikumi.