TROMBOGĒLS® VENOGELS®

ātra un ilgstoša iedarbība piepampušām kājām

Smaguma un noguruma sajūta kājās, īpaši vakaros, ir labi pazīstama daudziem. Diemžēl ļoti bieži šķietami nevainīgie simptomi tiek atstāti bez ievērības, lai gan tie var būt pirmais trauksmes signāls, kas liecina par kādu no vēnu saslimšanām. Kādi ir vēnu slimību simptomi un kāda ir profilakse, lai sevi pasargātu?

Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā tas ir arī pats trauslākais ārējās pasaules analizators. Attīstības laikā acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs. Turklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir īpaši jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi.

Šovasar, kad ir visai nepastāvīgi laika apstākļi un karstums mijas ar vēsu laiku, iespējams viegli saslimt ar haimorītu - deguna blakusdobumu iekaisumu. „Peldoties aukstā ūdenī, uzturoties pārmaiņus kondicionētās telpās un ārpus telpām, braucot mašīnā, kurā ieslēgts kondicionieris vai ir atvērti logi, organisms saskaras ar temperatūru maiņu, kas var pazemināt imunitāti un veicināt deguna blakusdobumu iekaisumu rašanos”, saka klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse.

Ilgi gaidītā vasara ar saulaino un silto laiku var pārvērsties nepatīkamā murgā, kam par iemeslu ir piepampušas un nogurušas kājas. Kādi ir iemesli kāju pietūkumam un kā sev palīdzēt?

Termometra stabiņam pārsniedzot +30 grādu atzīmi, jūlija sākumā Latvijā tika sasniegts šā gada karstuma rekords. Augstā gaisa temperatūra savienojumā ar mitro gaisu var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu, paaugstinot vidējo ķermeņa temperatūru, kas savukārt var izraisīt ķermeņa pārkaršanu jeb hipertermiju, kas saukta arī par karstuma dūrienu.

„Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Bula sniedz praktiskus padomus, kas palīdzēs izvairīties no pārkaršanas un palīdzēs atlabt gadījumos, ja no karstuma dūriena nav izdevies paglābties.

Cilvēki, kas lielāko sava darba laika daļu pavada stāvus, ergonomikas sasniegumus novērtēs mazāk nekā tie, kas astoņas vai vairāk stundas sēž pie saviem rakstāmgaldiem birojā. Ergonomisks krēsls palīdz justies komfortabli un ērti.

„Eiropas valstīs karstuma vilnis jau piedzīvots, nupat tas skāris arī Latviju, tādēļ ir vērts atgādināt dažas elementāras patiesības, kas veselības saudzēšanai jāņem vērā karstā vasaras laikā”, saka klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule.

Daži praktiski ieteikumi, kā labāk atveldzēties karstumā:

Viena no slimībām, ar ko neirologs bieži sastopas ikdienas praksē, ir epilepsija. Kļūdaini tiek uzskatīts, ka tā skar tikai reto – diemžēl pasaulē ar to slimo aptuveni 50 miljoni iedzīvotāju (uz miljonu iedzīvotāju ir 5000 epilepsijas pacientu, kam ik gadu pievienojas 500 jauni). Latvijā ir vairāk nekā 10 000 epilepsijas slimnieku, un tā ir viena no biežākajām neiroloģiskajām slimībām, bet sabiedrībā par to  vēl joprojām valda daudz stereotipu un aizspriedumu.

Alerģiskās iesnas ir deguna gļotādas alerģisks iekaisums, līdzīgs saaukstēšanās izraisītām iesnām, ko mēdz izraisīt alergēnu - dzīvnieku apmatojuma, putekļu, dažādu mikroorganismu un, jo īpaši šajā gadalaikā, putekšņu – nokļūšana elpceļos.

Nesen izlasīju ironisku atziņu, ka latvieši visumā ir ļoti aizrāvušies ar sportu, jo sevišķi augstā cieņā turot sporta pārraides televīzijā. Tomēr atļaujos nepiekrist šim apgalvojumam, jo zinu, ka arvien vairāk cilvēku Latvijā patiešām aizraujas ar sportu. Protams, ne jau profesionāļu līmenī, bet vienkārši - savam priekam. Lai apliecinātu, ka kustība - tas ir mundrums, labs garastāvoklis un veselība!