Pauls Rītaps

Alvis Laukmanis, Armands Bāliņš, Atis Karulis, Edvīns Norvelis
Žurnāls Latvijas Ārsts

Latvijā prostatas vēža ķirurģija bija uzsākta 20.gs 90o gadu beigās Stradiņu slimnīcā, LOC un Linezera slimnīcā kā vaļējā (konvencionālā) radikālā prostatektomija un praktiski šīs operācijas tehnika nav mainījusies, vienīgi noslīpējusies to pilnībā apgūstot. No tā brīža izmaiņas prostatas vēža slimības gadījumā Latvijā pamatā ir skārušas diagnostiku un slimības pārvaldīšanu (management).

Tajā pašā laikā pasaulē, galvenokārt ASV, papildus diagnostikas un pārvaldīšanas izmaiņām, izejot samērā neilgu laparoskopijas periodu, par standarta operācijas tehniku lokalizēta prostatas vēža gadījumā ir kļuvusi robota asistētā laparoskopiska prostatektomija (RALP). Šī tehnoloģija prasa ieguldījumus, kas pašreiz Latvijā vēl liekas ir nākotne, bet laparoskopija vadošajos uroloģijas centros RAKUS’ā un PSKUS’ā nav uzsākta. Tāpēc, jo vairāk nozīmīgs ir solis, kas veikts Uroklīnikā, ko personāla un tradīciju ziņā varētu saukt par Linezera un Rīgas 1. slimnīcas uroloģijas nodaļu mantinieci. Pirms 3 gadiem ir uzsākta un tagad jau kļuvusi par rutīnu laparoskopiska radikāla prostatektomija.

Atbildīga līdzdalība slimības ārstēšanas procesā ir viens no būtiskākajiem atslēgas faktoriem, lai panāktu terapijas veiksmīgu norises gaitu, kā arī mazinātu dažādu problēmu un komplikāciju iespējamības risku. Ārsts, protams, ir spējīgs palīdzēt un ir liels atbalsts, tomēr neiztikt bez pacienta paša vai mazāko pacientu vecāku rūpīgas nozīmēto nosacījumu ievērošanas. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, www.esAugu.lv un vairums Latvijas slimnīcu atgādina – vecākiem rūpīgi jāseko līdzi kā bērna augšanas rādītājiem, tā terapijas norisei, ja ārsts tādu nozīmējis.

Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs

70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis
Kā liecina Latvijas kardiologu veiktais „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”, 70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.
Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības „ParSirdi.lv”, un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Dr. Astra Miķelsone

Multiplā skleroze (MS) ir slimība, kas ietekmē gan pacientu, gan viņa tuviniekus un kolēģus. Vienlaicīgi tā ir slimība, kas savas attīstības sākumā mēdz būt visiem neredzama, – it kā parasts nogurums pēc ražīgas darba dienas, neliels stīvums, notirpusi roka. Šie simptomi laika gaitā pārtop par redzes, jušanas, kustību, koordinācijas, arī līdzsvara traucējumiem. Tomēr – lai ko arī MS nozīmētu – tā nav slimība, kas pacientam traucē kļūt par mammu vai tēti.

Gada siltajā laikā, kad tiek nēsāti vaļējie apavi, pēdas tiek lutinātas ar pedikīru, skrubjiem, krēmiem u.tml., bet ziemā, kad pēdas ir paslēptas apavos, cilvēki nereti atstāj novārtā to regulāru aprūpi – tiesa, līdz brīdim, kad sākas problēmas.
Tomēr tieši aukstajā un mitrajā laikā, kad pēdas lielāko dienas daļu atrodas slēgtos apavos, tās izteikti vairāk nogurst, pārlieku svīst, un veidojas sausi, plaisājoši papēži, kā arī izteikti vairāk cilvēku skar kāju sēnīšu problēma. Tāpēc par to, kā ziemas laikā pareizi aprūpēt pēdas, stāsta „BENU aptieku” farmaceite Maira Logina.

Dr. Baiba Gerharde
Psihosomatikas un psihoterapijas ārste
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika

Katram cilvēkam kaut reizi mūžā ir sāpējusi galva. Lielākā daļa, lai remdētu sāpes, lieto zāles. Dažiem vienmēr līdzi ir kāda pretsāpju tablete un izdzerto medikamentu apjoms – ievērojams. Tomēr visi – gan tie, kuri lieto pretsāpju zāles, gan tie, kuri tās nelieto – vēlas saprast galvassāpju īsteno iemeslu un iespējas tās novērst. Šajā rakstā par to, kas ir galvassāpju izraisītāji, kāda ir stresa un attiecību loma, kā arī ko iespējams darīt, ja galva sāp un turpina sāpēt.

Pauls Rītaps

Dr. Dace Jubase

Mazais, bezpalīdzīgais bērniņš viennozīmīgi ir atkarīgs no saviem vecākiem. Bērnam ir dabīga, instinktīva tieksme pieķerties saviem vecākiem, meklēt tuvību ar kādu, kas var aizsargāt. Tas, kāda izveidosies šī pieķeršanās, ir atkarīgs tieši no vecākiem – cik adekvāti viņi spēj uztvert bērna impulsus un atbildēt uz tiem, kā jaunie vecāki spēj apmierināt bērna vajadzības. Ja vecāki ir pietiekami jūtīgi un atbild uz bērna signāliem par viņa vajadzībām, kā arī ir spējuši būt atsaucīgi un parūpēties par bērnu, kad tas ir bijis vajadzīgs, un rūpējušies tik ilgi, cik bērnam tas bijis vajadzīgs, izveidojas emocionāla, droša pieķeršanās. Bērniņš jūtas droši, elastīgi un spēj pielāgoties apkārtējā vidē.