Edīte Kaņepāja-Vanaga

Vairums psihoterapeita pacientu ir gudri, spēcīgi un apdāvināti cilvēki, kuru dzīvēs kaut kādā periodā kaut kas ir samezglojies. Emocionāli saasinātas attiecības ar dzīvesbiedru, šķietami neatrisināmas nesaskaņas ar vecākiem, tuva cilvēka zaudējums, problēmas ar bērna uzvedību vai mācībām, sarežģījumi darbā, veselības problēmas, veģetatīvā distonija, alerģijas, depresija un vēl simtiem iemeslu, kad pašam atrast īsto risinājumu ir grūti un atliek vai nu ļauties plūsmai, vai arī meklēt atbalstu un palīdzību.

Māra Kondrāte

Inguna Almbauere, klīnika Premium Medical

Kopš 1948. gada,  kad tika dibināta Pasaules veselības organizācija, katru gadu 7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, ikreiz veltot īpašu uzmanību kādai no veselības problēmām.  Šogad Pasaules veselības dienas organizatoru mērķis ir aicināt gan  sabiedrību, gan valstu valdības nopietnāk izturēties pret tik būtisku veselības faktoru kā normālu asinsspiedienu.

Laura Zvirbule

Baktērijas vēderā – ko tās dara cilvēka kuņģa-zarnu traktā? Kuros gadījumos vajag labās baktērijas vairot un kā to darīt? Par to stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti dzirdam par labajām un sliktajām baktērijām, reizēm arī par probiotiķiem. Vai varat ieviest skaidrību, kas ir labās un kas ir sliktās baktērijas?

Cilvēka organismā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugas vai pasugas. Dzīvās baktērijas, kas dzīvo mūsu kuņģa-zarnu traktā, mēdzam saukt par probiotikām jeb labvēlīgajām baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģa-zarnu traktā, palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai.

Dace Zandfelde

Lai gan termometra stabiņš aiz loga vēl liecina par pamatīgu ziemu, gaisā jau jūtamas pavasara vēsmas. Taču cilvēka organisms - neraugoties uz priecīgo noskaņojumu, arvien biežāk tomēr sajūt nogurumu. Pavasara nogurumu. Kāpēc tā notiek, kā tam pretoties?

“Tā saucamo “pavasara nogurumu” var izskaidrot ar vitamīnu rezervju samazināšanos organismā, kā arī faktu, ka pavasarī uzturā lietojam dārzeņus, saknes un augļus, kuros arī, salīdzinot ar rudeni, ir mazāks vitamīnu daudzums. Līdz ar to samazinās ar pārtiku uzņemtais vitamīnu daudzums. Savu noguruma artavu dod arī ziemas periodā pārdzīvotās saslimšanas, kas izvārdzinājušas organismu. Un, protams, veselību ietekmē fakts, ka gada tumšajos un aukstajos mēnešos cilvēki mazāk laika pavada ārpus telpām, nesaņemot pietiekami daudz svaiga gaisa un skābekļa,” skaidro aptieku tīkla “A aptiekas” farmaceite Iveta Lapiņa – Beroza.

Viena no lielākajām un ietekmīgākajām Francijas neredzīgo un vājredzīgo nevalstiskām organizācijām – Valentīna Avī asociācija (Association Valentin Haüy) no šīgada 2. līdz 12.maijam viesosies Latvijā, starptautiskās neredzīgo sesijas ietvaros, kuru organizē pašmāju jaunatnes starptautisko programmu aģentūra „Jaunatne Darbībā” un sabiedriskā organizācija "Es redzu".

Māra Kondrāte

Pamanot, ka matos un uz galvas ādas parādījušās baltas plēksnītes, daudzi uzstāda paši sev diagnozi – blaugznas un uzsāk matu mazgāšanu ar pretblaugznu šampūnu. Tomēr nereti šāds solis var tikai pasliktināt galvas ādas stāvokli, jo par blaugznām noturēta pastiprināti sausa āda. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Māra Segliņa stāsta par to, kā atšķiras blaugznas no sausas galvas ādas un kādi ārstējošie līdzekļi būtu jāizmanto katrā no gadījumiem.

Agnese Kuksa

Cukura diabēts ir bieži sastopama hroniska vielmaiņas slimība, kas ir viena no visplašāk izplatītajām slimībām attīstītajās valstīs. Eiropas Savienībā vien cukura diabēts ietekmē vairāk nekā 32 miljonu cilvēku dzīves.

Cilvēka organismam ir nepieciešama glikoze, lai varētu notikt daudzi ar enerģiju saistīti procesi, un insulīns ir tas, kas nodrošina, lai glikoze nonāktu organisma šūnās. Cukura diabēta pamatā ir insulīna trūkums – daļējs vai pilnīgs. Ja nav insulīna, glikoze nevar iekļūt šūnās un paliek asinīs, tādējādi izraisot cukura līmeņa celšanos. Tieši tāpēc pacientam ir būtiski spēt regulēt savu cukura līmeni asinīs – arī ar insulīna injekciju palīdzību.