Austeres

Nevajadzētu gan iedomāties, ka austerēm noteikti ir jāgaršo katram, kas sevi uzskata par gardēdi. Gaumes, tāpat kā bērnības atmiņas, ir dažādas, un manā bērnībā moluski nudien nebija mūsu ēdienkartē. Iespējams, garša daudzus austeru rijējus interesē mazāk nekā visa tā smalkā izdarīšanās ar drāšu cimdu, īpašo īsspala nazīti, citrona sulas pilināšanu, ieslidināšanu mutē un rīšanu (nē, austere tik tiešām nepīkst!). Un tikpat daudzus, šķiet, iedvesmo stāsts par austeri kā vienu no spēcīgākajiem afrodīzijiem. Un kur nu vēl austeres īstenais pavadonis atdzesētais cuvee prestige klases šampanietis!...
Šoreiz vairāk par to, ko darīt ar austerēm, ja konstatē: klasiskais variants nav piemērots man. Svaigai austerei citrona sulas vietā var uzpilināt vīnetiķi un nedaudz pagaidīt, lai tas sasūcas moluskā. Ar citronsulu apslacītai austerei piedien svaigi malti melnie pipari. Taču austeri var «uzlabot» arī ar vīnetiķa un sīki kapātu šalotes sīpolu marinādi, vienu vai divām Tabasco mērces pilēm vai japāņu rīsu vīnu. Pārkaisi atvērtu austeri ar rīvmaizi, savām iecienītajām garšzālēm (smalki kapātām; galvenais, nepārspīlē ar to daudzumu!), rīvētu parmezānu un divas trīs minūtes grilē. Tas ir lielisks pirkstu ēdiens un aperitīvs viesībās. Austeri var izņemt no vākiem un divas trīs minūtes uzcept pannā vai tvaicēt un tad baudīt ar atbilstīgu mērci. Īri ir iecienījuši austeres pievienot gaļas pīrāgam. Austeres var izmantot arī angļu iecienītajā uzkodā angels on horseback (tiešajā tulkojumā – eņģeļi zirgos) – ietin bekonā un sešas minūtes apcep no visām pusēm.
Protams, visu te aprakstīto vari darīt reizēs, kad kāds labvēlis tev atsūtījis kasti svaigu austeru, jo diezin vai ir jēga izdot milzu naudu par pusduci vai duci mazītiņu molusku, lai tos uzceptu.