Jana Lapiņa

„Uz pasaules ir augs, kas pēc savas iedarbības uz cilvēka organismu ir nepārspējams un asociējas tikai ar vienu vārdu - veselība. Tas ir smiltsērkšķis.”
/Akadēmiķis V. Spiričevs/

 

---

 

Svaigi spiestās sulās ir daudz imūnsistēmai un organismam vitāli svarīgu vielu, tajās Ir maz kaloriju, un ar tām var labi aizstāt vienu ēdienreizi. Vitamīnu kombināciju starojošai ādai un šūnu aizsargājošu iedarbību sniedz tomātu, burkānu, gurķu un diļļu, kā arī smiltsērkšķu, papaijas, kivi, apelsīnu un greipfrūtu sula. Attīrīšanos stimulē bērzu sula un smiltsērkšķu sula, kurai tāpat kā kāpostu sulai piemīt arī ārstējošs efekts.

 Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs

«Jūs nevarētu būt arī dārzenis –  pat artišokiem ir sirds!» tā teica Amēlija savam ārkārtīgi rupjajam dārzeņu  tirgotājam. Un pareizi teica!

Sparģeļi mēdz būt gan zaļi, gan balti, gan violeti. Zaļajiem kāta diametrs sasniedz 2,5 centimetrus. Baltie ir tie paši zaļie, kam augot ir ierobežots apgaismojums, tāpēc nav izstrādājies hlorofils. Tie ir nedaudz maigāki nekā zaļie, taču garšas ziņā īpaši neatšķiras. Vienīgi baltajiem ir resnāki dzinumi, un tos biežāk konservē. Violetie ir cita sparģeļu pasuga, īpaši iecienīta Itālijā un Anglijā. Tiem ir ļoti spēcīgi un resni dzinumi. Šur tur Dienvideiropas tirgos var redzēt arī savvaļas sparģeļus. Tie ir tievāki, ar izteiktāku garšu.

Kodols, kas slēpjas plūmei līdzīgā auglī un biezā, cietā čaulā, ir uzturvielām visbagātākais rieksts – tur ir daudz kālija (sirds spirgtumam), magnija (nervu stiprumam), fosfora (prāta asumam), bet kaulu «cementa» kalcija ir pat vairāk nekā biezpienā un vēl jau arī mūžīgu jaunību sološais E vitamīns un šķiedrvielas, kas tīk zarnām un ādai...

 Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs

Maurloki vieni no pirmajiem pavasarī steidzas augt pretim saulei, varbūt tāpēc ir tik pārpilni ar C vitamīnu (100 gramos maurloku ir 75 mg!) un karotīnu. Mūsu platuma grādiem tik piemēroti – daudzgadīgi, salizturīgi, neprasa pārspīlētas rūpes –, pa skupsnai dārza nomalē atrodami gandrīz vai katrā sētā.

Orientālā medicīna vienmēr uzskatījusi, ka ar zaļo tēju var ārstēt visas iespējamās slimības, sākot no galvassāpēm un beidzot ar ievainojumiem. Arī Rietumu zinātnieki iesaistījušies zaļās tējas iespējamo lielisko īpašību izpētē, piemēram, ir atklāts, ka zaļā tēja, ļoti iespējams, samazina «sliktā» holesterīna līmeni asinīs, palīdz izvairīties no infekcijām, uzlabo imunitāti, veicina novājēšanu, atvieglo dzīvi reimatoīdā artrīta slimniekiem, uzlabo sirds un asinsvadu stāvokli un samazina iespēju saslimt ar vēzi.

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada jūlijs

Olīveļļa ir salātu sirdsdraudzene – ar līdzīga svaiguma noti garšā, pilna vitamīniem, fermentiem un minerāliem, tā rūpējas par mūsu gremošana sistēmu, asinsvadu elastību un ādas maigumu. Visveselīgākā ir pirmā aukstā spieduma olīveļļa, ko parasti uz pudeles etiķetes apzīmē ar extra virgin jeb itāliskajā variantā – extra vergine.

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada jūnijs

Labas sojas mērces raudzē no sojas pupiņām, apgrauzdētiem graudiem, ūdens un sāls. Šīs universālās substances izgudrotāji ir austrumnieki, kas to lieto nu jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu. Dīvainā kārtā tā vēl nav padarīta par universālu brīnumlīdzekli.

Laika gaitā ir radīts daudz sīpolu šķirņu, kas atšķiras gan pēc krāsas, gan lieluma, gan aromāta un lietošanas.