Sistēmiskā un ģimenes psihoterapija Latvijā

Autors: Aldis Miglinieks, Sistēmiskais ģimenes psihoterapeits www.arsamandi.lv Sistēmiskā ģimenes psihoterapija pagājušajā gadā atzīmēja divdesmito savas pastāvēšanas gadadienu Latvijā. Tas ir pietiekoši ilgs laika posms, lai atskatītos pagātnē, apzinātos pašreizējo un palūkotos nākotnē. Ģimenes terapija Latvijā ienāca pateicoties Lindei fon Keizerlinkai. Lindes mūžs ir apbrīnojams un nav izstāstāms dažos vārdos. Viņas dzimta jau no seniem gadsimtiem ir cieši saistīta ar Latviju. Linde dzimusi 1932.gadā astoņu bērnu ģimenē kā vienīgā meita. 1939.gadā ģimene bija spiesta dzimteni pamest un doties bēgļu gaitās. Savā autobiogrāfijā Linde raksta: “Mana ģimene bija saistīta ar 1944. gada 20. jūlija notikumiem — sazvērestību pret Hitlera varu (Henings fon Treskovs bija mans onkulis)

Sistēmiskās individuālās, pāru un ģimeņu konsultācijas

Pēc bērnības šausmu pilnās pieredzes, kurā redzēju nežēlību, nāvi un zaudējumus, visa mana dzīve ir veltīta tam, lai “padarītu pasauli labāku mūsu bērniem, bez ieročiem un kara, bet ar dziedēšanu un samierināšanu.” Tas ir bijis ilgstošs uzdevums līdz pat šodienai.” Pēc skolas pabeigšanas Štutgartē Linde fon Keizerlinka studēja grafiku, mākslu un amatniecību, mākslas vēsturi un pedagoģiju, vēlāk žurnālistiku. Linde fon Keizerlinka ir saņēmusi žurnālistikas balva attīstības politikas jomā, ir publicējusi 30 grāmatas, no kurām vairākas tulkotas un izdotas Latvijā (sērijā “Stāsti bērna dvēselei”). No 1975.gada Linde studēja humānistisko psiholoģiju un ģimenes terapiju pie Virdžīnijas Satīras, Martina Kiršenbauma, Pola Vaclavika. Septiņdesmitajos gados ģimenes terapija sāka iegūt savu vispasaules nozīmi. Darbu ar sapņiem un smilšu spēļu terapijas kursu Linde fon Keizerlinka apguva pie Džeimsa Hilmana un Doras Halfas. (No 2006. līdz 2012.gadam Linde fon Kaizerlinka bija Vācijas Smilšu spēļu terapijas biedrības priekšsēdētāja) No 1979.gada Linde strādāja par ģimenes un pāru terapeiti un turpināja studijas, apgūstot arī tā saucamo Milānas skolas metodi. Paralēli viņa strādāja radiostacijā un vadīja raidījumu ciklu par psiholoģiju, psihoterapiju un izglītību, veidoja raidlugas bērniem. Linde strādāja privātpraksē un bija pasniedzēja vairākos institūtos.

Latvijai atgūstot neatkarību, Lindei radās iespēja atbraukt uz savas bērnības zemi. Kā stimuls bija vecmāmiņas dienasgrāmata, kurā tik skaisti bija aprakstīta, jūra, koki un cilvēki. Drīz pēc pirmās ciemošanās 1993.gadā arī tika pieņemts lēmums organizēt ģimenes terapeitu apmācību Latvijā. Kā pati Linde saka: “Šī bija ļoti aizraujoša un rezultātiem bagāta pieredze, kā arī solis pretī nāciju samierināšanai.” Apmācības programma tika izveidota sadarbībā ar Osnabrikas universitāti. Linde fon Keizerlinka sagādāja projektam nepieciešamos līdzekļus un 1994.gadā sāka mācīt ģimenes terapiju un smilšu spēļu terapiju Latvijā. Projektu nenogurstoši atbalstīja Lindes vīrs Hartmuts Kirste. Lielu akadēmisko pienesumu deva profesors Arists fon Šlippe un citi iesaistītie Vācijas ģimenes terapeiti. Piecu gadu garumā apmācības noritēja Latvijas Ģimenes centra telpās. Visus organizatoriskos darbus no Latvijas puses uzņēmās un paveica Gatis Bušs. 1997.gadā tika nodibināta Latvijas sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedība (2006.gada tā iestājās Eiropas Ģimenes terapeitu asociācijā).  1999.gadā tika izsniegti pirmie sistēmisko ģimenes terapeitu kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti, savukārt Lindes fon Keizerlinkas programma saņēma Veinheimas Ģimenes terapijas institūta balvu “Par darbu grūtos apstākļos.”

Jau studiju laikā pirmās ģimenes psihoterapeitu prakses atvēra Ilona un Gatis Buši, Līga Rāviņa, Aldis Miglinieks, Maija Biseniece, Zinta Biseniece, Iveta Pļaviņa, Gunta Jakovela, Sandis Ratnieks, Vita Kārkliņa, Arnolds Cerbulis, Sandis Kristers Dūšelis, Aina Poiša un Inta Šņoriņa. Juris Blumbergs, Juris Batņa, Indra Upmiņa, Andis Kalvišķis un Viesturs Rudzītis integrēja iegūtās zināšanas savās psihoterapeitu praksēs. Ģimenes psihoterapeiti bija tie, kuri pirmo reizi izmantoja smilšu spēles terapijā, īpaši darbā ar bērniem.

Linde fon Keizerlinka un Arists fon Šlippe ģimenes terapeitu apmācību Latvijā turpināja un 2002.gadā astoņi terapeiti ieguva apmācīttiesīgu sistēmisko ģimenes terapeitu kvalifikāciju. Šajā kursā iegūtā pieredze un izstrādātā programma joprojām kalpo par pamatu kvalitatīvai jaunu ģimenes terapeitu apmācībai Latvijā. 2011. gadā apmācības programmas prasības Lindes fon Keizerlingkas kā supervīzores uzraudzībā izpildīja un sertifikātu par sistēmiskās ģimenes psihoterapijas pasniedzēja kvalifikāciju saņēma vēl divas kolēģes.

2004.gadā vēl 22 ģimenes terapeiti ieguva ģimenes psihoterapeita  kvalifikāciju. Programmu realizēja projekta vadītājs Jurii Mannik, bērnu psihiatrs, ģimenes terapijas pasniedzējs un supervizors no Stokholmas (Zviedrija). Vieslektors – Bo Montan, ģimenes psihoterapeits, supervizors un ģimenes terapijas pasniedzējs ar privātpraksi Stokholmā (Zviedrija) un sertificēti ģimenes terapijas pasniedzēji no Igaunijas Ģimenes Terapijas Asociācijas – Kiira Jarv, Iris Podar, Aita Keerberg, Ulle Luts, Reet Montonen. Finansiāli projektu atbalstīja East European Committee (Zviedrija).

2005.gadā pasniedzēju komanda, precizējot un ar atsevišķām tēmām papildinot Dr. Arista fon Šlippes un Lindes fon Keizerlingkas  programmu, izveidoja tālākizglītības programmu sistēmiskajā ģimenes psihoterapijā. Tā tika realizēta pie Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrības no 2005. līdz 2011.gadam. Sandis Dūšelis bija programmas direktors, par programmas teorētisko un zinātnisko kvalitāti atbildēja Dr. Gatis Bušs un docente Maija Biseniece. Šajā programmā tālākizglītibu pabeidza trīs dalībnieku grupas, no kuriem Latvijas Psihoterapeitu biedrībā šobrīd ir sertificējušies 13 sistēmiskie ģimenes psihoterapeiti. Turpmākajos gados sistēmisko ģimenes psihoterapeitu apmācības programma tika atdalīta no Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrības. 2011./2012.gadā tika uzsāktas divas jaunas apmācību programmas sistēmiskajā ģimenes terapijā. ”Dzimtaskoks” - vadītāja Maija Biseniece un ”Baltijas Sistēmiskais institūts” - apmācība sistēmiskajā terapijā, ko realizē “Ģimenes psihoterapeitu kopprakse” Ilona un Gatis Buši sadarbībā ar Veinheimas sistēmiskās terapijas institūtu (Vācija).

Latvijas sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedība (valdes priekšsēdētāja Andželika Kāle) ir aktīva Eiropas Ģimenes terapeitu asociācijas dalībniece. Daudzi kolēģi regulāri piedalās starptautiskajās konferencēs un semināros. Šī gada 20.-22. maijā EFTA Nacionālo ģimenes terapeitu biedrību (NFTO) starptautiskā konference notiks Rīgā.

Rakstā izmantoti http://www.gimenespsihoterapija.lv/ materiāli