Kārpas ir izplatītākā ādas slimība, kas rada lielu emocionālo diskomfortu, jo visbiežāk izaugumi atrodas uz sejas vai rokām, un ir vizuāli nepievilcīgi. Kārpas var izraisīt vairāk kā 150 dažādu vīrusu infekcija. Tā skar 7-10% cilvēku visā pasaulē, pārsvarā bērnus un pusaudžus. Lai gan kārpas šķiet nekaitīgs ādas izaugums, to laicīga ārstēšana var novērst nopietnu veselības problēmu vai pat ļaundabīgu audzēju attīstību!

Dace Meija

Kāpēc slimojam? Kas rada slimību? Kā sākt atveseļošanos? Kā būt veselam? Uz šiem jautājumiem ir daudz atbilžu. Lūk, viena no tām.

Daudz aprunāti un pētīti jautājumi, un bieži nesaprasti. Lai kā gribētos vainot apstākļus, likteni un citus, lielākoties slimība ir pašu radīts pasākums. Vari lūgti Dievu, lai dod veselību, bet ja pats neuzņemsies atbildību par savu ķermeni , prātu, dzīves veidu un neielaidīsi 100% ticību, ka VARI BŪT VESELS, rezultāti visbiežāk izpaliks.

Ķermenis jāuztver kā veselums, kas labi jutīsies, ja būs iztīrīts, atpūta un miegs sabalansēti, gudri un veselīgi pabarots, domas sakārtotas, apgūta patiesa attieksme pret sevi. 

Putna čalas un pavasara elpa aiz loga daudzām no mums liek kritiski lūkoties spogulī un izvērtēt ziemas sekas – liekos kilogramus. Sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina apkopojusi izplatītākās sieviešu kļūdas, kas tiek pieļautas, tievējot.

Nadīna Erdmane

Vai kompensējamos medikamentus iespējams pasūtīt? Kurās aptiekās tos var iegādāties? Kā tiek kompensētas lētākas un dārgākas vienādas iedarbības zāles? Par to, kādi ir izplatītākie mīti un patiesība saistībā ar kompensējamo medikamentu iegādi, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Mīts Nr. 1: Kompensējamos medikamentus iespējams iegādāties tikai aptiekās, kuras norādījis ārsts

Kompensējamās zāles iespējams iegādāties visās aptiekās. Tas ir mīts, ka tās ir pieejamas tikai konkrētās vai kādās speciālās aptiekās.

Kārlis Auce

Mutes higiēna ir kā spogulis vispārējai cilvēka veselībai. Mutes dobumā mitinās vairāki miljardi baktēriju, kuras caur barības un elpvadu nonāk tālāk ķermenī. Daudzas no šīm baktērijām nav cilvēkam kaitīgas, dažas pat ir labdabīgās, tomēr neievērojot kārtīgu mutes higiēnu pastāv ne tikai kariesa vai smaganu iekaisuma risks, bet dažādas ar mutes dobumu nesaistītas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu problēmas vai cukura diabēts, kā arī dažādi vispārēji iekaisumi. Tāpēc ir svarīgi uzturēt savus zobus pirmklasīgā kārtībā, it īpaši ņemot vērā mūsdienu ēšanas paradumus.

Kārlis Auce

Veļasmašīna un automātiskā veļas mazgāšana ir iespējams viens no mazāk novērtētajiem cilvēces panākumiem. Līdz ar tās izgudrošanu, drēbju mazgāšana pārvērtās no vairāku stundu garas drēbju beršanas par vienkāršu drēbju ielādēšanu mašīnā un veļas pulvera pievienošanu.  Bet, kā vienmēr, šīs pārmaiņas nenāk bez savas cenu zīmes. Veļas pulveriem pievienotās ķīmiskās vielas, kas tik lieliski notīra netīrumus no drēbēm, ir atbildīgas arī par dažādām veselības problēmām, piemēram, ādas iekaisumiem, alerģijām, dažkārt tie pat ir vainojami dažādu plaušu slimību izraisīšanā.

Iepazīstinam lasītājus ar SIA Euroaptieka veikto un nesen plašākai sabiedrībai prezentāto pētījumu. Pētījumu mērķi ir neskaidri un pētījuma metodika ir nezināma un nav pieejama, tādēļ pētījums ir jāvērtē kritiski, tomēr uzskatām, ka rezultāti varētu būt lasītājiem interesanti.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri piedalījās “Lielajā Latvijas veselības testā”, savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, bet trešdaļa (32%) atzīst, ka ikdienā bieži jūtas saspringuši. “Lielais Latvijas veselības tests” ir aptauja, ko veica “Euroaptieka” un kurā piedalījās vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tā rezultāti tika prezentēti 23. februārī.

“Labi, ka šāda aptauja ir tapusi, jo redzam tendenci, un tā ir satraucoša. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto iedzīvotāju jūtas slikti. Mums būtu jāpievērš vairāk uzmanības sabiedrības izglītošanai, par lietām, kas ikdienas paradumos būtu jāmaina, lai pašsajūta un dzīves kvalitāte uzlabotos,” komentējot testa rezultātus, atzina “Veselības centrs 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” ārste – psihoterapeite Gunta Andžāne.

Ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem. Savukārt 15% maltīti mēdz ieturēt vēlu vakarā. Lielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 45 līdz 55 gadiem. Kā, diskutējot par testa rezultātiem, izteicās diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturzinātne” vadītāja Lolita Neimane, cilvēki ikdienā krietni par daudz patērē cukuru. Savukārt, “Veselības centrs 4” grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Miķelsone norādīja, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš videi, kurai būtu jābūt pielāgotai veselīgākiem paradumiem, piemēram, darbavietās nodrošinot iespēju pagatavot veselīgu maltīti vai ēdot iepriekš pašu pagatavotas pusdienas.

Testa rezultāti iezīmē to, ka trešdaļa (35%) aptaujāto darba dienu pavada sēžot. Satraucoši ir dati par fiziskajām aktivitātēm ikdienā. Puse aptaujāto jeb vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju atzīst, ka sporto retāk nekā reizi mēnesī. Kritiski maz sportisku aktivitāšu veic aptaujātie iedzīvotāji 36 līdz 45 gadu vecumā, kad nesporto jau 57% sieviešu un 52% vīriešu.

Pozitīvu tendenci uzrāda “Lielais Latvijas veselības tests” attiecībā uz naktsmieru – tam testa dalībnieki velta laiku vidēji  7,5 h. Arī ūdeni patērē gana daudz – vidēji 5,4 glāzes dienā, lai gan, kā norādīja Lolita Neimane, ideālai ūdens daudzums būtu 8 glāzes dienā.

Tests, kas tapis sadarbībā ar Viļņas Universitātes Sabiedrības veselības institūtu tā direktora prof. Rimanta Stuka vadībā, 2015. gadā jau noritējis Lietuvā, un to plānots īstenot arī Igaunijā. “Lielais Latvijas veselības tests” Latvijā notika no 6. līdz 31. janvārim.

Rita Lukjanoviča (ārste-kosmetoloģe)

“Dodiet man atbalsta punktu un es pacelšu Zemeslodi !” teica izcilais sengrieķu zinātnieks Arhimēds, vairāk nekā pirms 2000 gadiem.

Veselības un skaistuma jomā šāda konstante ir pH līdzsvars (homeostāze). Ja mums izdosies saprast KĀ šo konstanti uzturēt sārmainu visa mūža garumā, mēs dzīvosim ilgi un laimīgi neslimojot un nenovecojot !

Igors Pļava

Teju katrs kaut reizi ir apņēmies dzīvot veselīgāk, visbiežāk metoties zinātniski nepierādītās diētās. Taču liekā svara iemesls ir ne tikai neveselīgs uzturs, bet arī nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā un pasīva brīvā laika pavadīšana. Tieši tāpēc, pirms mesties nepārdomātā cīņā ar lieko svaru un sliktu pašsajūtu, vispirms ieteicams kritiski izvērtēt visus savas ikdienas paradumus – iesaka diētas ārsts Andis Brēmanis.

Ivars Auce

Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados krievu zinātnieki, ieintriģēti ar skujkoku spēju palikt veseliem par spīti temperatūras svārstībām no mīnus četrdesmit līdz plus četrdesmit grādiem, uzsāka dažādus pētījumus. Pētījumu rezultātā tiem izdevās izolēt poliprenolus, kas pēdējos trīsdesmit gados tiek pētīti vairākās pasaules vietās. Šobrīd zināms, ka tie atrodami visos zaļajos augos, taču pietiekamā koncentrācijā, lai tos iegūtu lietošanai cilvēkiem, tie atrodami vien dažos augos. Poliprenoli nelielos daudzumos pētniecībai tiek iegūti vairākās pasaules vietās, taču komerciālai lietošanai medicīnā vērā ņemamos apjomos šobrīd tikai tiek iegūti no ginka Ķīnā un no skujām Latvijā un Krievijā. Funkcionāli poliprenoli augos izpilda tās pašas funkcijas, ko doliholi dzīvniekos un cilvēkos, turklāt aknās poliprenoli tiek pārveidoti cilvēkam izmantojamajos doliholos.