Dr. Inga Pētersone

Līdz ar gadiem pieaug ne tikai dzīves pieredze, bet arī dzīves rutīna, slimības un ar organisma novecošanos saistītās fizioloģiskās izmaiņas. Dzīves temps kļūst lēnāks, pavājinās darba un jaunā apgūšanas spējas. Var ilgi un salīdzinoši labi veikt darbu ierastā stereotipā, un šo darbu ir ļoti grūti mainīt. Vecāki cilvēki ar grūtībām spēj pielāgoties ierastās vides un darbību maiņai, un situācija kļūst sarežģīta, ja jāpiemērojas jauniem apstākļiem. No jaunāko puses to uztver kā atpalicību un stagnāciju. Pašiem vecākās paaudzes cilvēkiem tā nešķiet, jo pārmaiņas pārsvarā notiek pamazām, pašiem nemanot. Viņi domā, ka jaunie drīzāk ir pārlieku ekstrēmi. Konfliktos nozīme ir vecākās paaudzes savas pieredzes un zināšanu nekritiskai pārvērtēšanai. Nereti tiek pārvērtētas arī savas fiziskās spējas, kas noved pie traumām vai esošo slimību saasinājumiem.

Dr. Maija Šetlere

Katrs no mums ir domājis par dzīves jēgu un uzdevis sev jautājumus – „Kas es esmu?”, „Ko daru šai dzīvē?”, „Ko esmu sasniedzis?” Ne vienmēr tūlīt var rast atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt ne vienmēr atrastā atbilde ir pašam glaimojoša.

Veidojoties noturīgām un labām attiecībām, pārim, ģimenei agri vai vēlu nāksies iepazīties gan ar vīra, gan sievas vecākiem. Tas, cik veiksmīgas izveidosies attiecības ar vecākiem, ietekmēs arī mikroklimatu jaunajā ģimenē.

Speciālisti uzsver, ka noteiktās devās stress ir pat nepieciešams, tiesa, ne vienmēr spējam novērtēt, kad stresa līmenis jau pārsniedzis normas robežas. Jāatzīst, ka ziemeļu tautas stresu pārvar daudz smagnējāk nekā dienvidos dzīvojošie, kuru temperaments ļauj izkliedēt negatīvās emocijas,

Guna Berga

Ēriks Fromms, ievērojamais amerikāņu filozofs un psihologs, ir uzdevis jautājumu “Vai mīlestība ir patīkams pārdzīvojums, kuru var baudīt, pateicoties laimīgai nejaušībai?” un atbildējis: “Mīlestība ir māksla, tā prasa zināšanas un piepūli.” Tajā pašā laikā mīlestība ir personisks pārdzīvojums, kuru bauda katrs pats un katrs sev, un gribētos ticēt, ka ikviens cilvēks ir ieguvis šo pieredzi kādā no tās daudzveidīgajām izpausmēm.

Guna Berga

Uzskats, ka ķermeņa veselību nevar atdalīt no dvēseles stāvokļa, ir ļoti sens – psihosomatikas problēma ir tikpat sena kā medicīna kopumā.

Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsuēras ārsts Erasistratos no Aleksandrijas skolas tika uzaicināts pie Sīrijas karaļa, lai izmeklētu viņa dēlu, kas skaitījās bezcerīgi slims. Ārsts ieradās pie slimnieka, un izmeklēšanas laikā, kamēr viņš skaitīja pacietna pulsu, istabā ienāca skaistā Stratonike – Sīrijas karaļa otrā sieva. Pamatojoties uz izteikto psihosomatisko reakciju, proti, pulsa pārmaiņām, Erasistratos tūlīt apjauta, ka slimību izraisījusi jaunā cilvēka bezcerīgā mīlestība pret tēva jauno sievu.

Jānis Zālītis

Kas par “zvēru” ir transs, un ko ar to varam iesākt? Vai zinām, ka transs ir ne tikai normāls, bet pat ļoti vēlams mūsu psihes stāvoklis?