Citi raksti par šo tēmu
Bīstami
Uzmanību – melanoma
Ādu var dēvēt par lielāko cilvēka orgānu, kas aizsargā no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes, un tās veselība ir būtiska visam organismam. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē palielinās no gada uz gadu, turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits: tā, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas - melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies.
Aukstumā jāsargā elpceļi
No aukstuma jāsarga ne tikai perifērās ķermeņa daļas - deguns, vaigi, ausis, rokas, kāju pirksti, bet arī elpceļi, kurus var kairināt aukstais gaiss. Īpaši jāuzmanās tiem, kuriem jau ir kādas veselības problēmas - astma, bieži bronhīti, klepus u.c. Lai sals nekaitētu elpošanas orgāniem, jāņem vērā vairāki aspekti. Skaidro klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse.
Kā pasargāt sevi no saindēšanās ar sēnēm
Uzturā nekad nelietojiet vecas, pāraugušas un bojātas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kuras ir bojājušās vai nepareizi sagatavotas (nenovārītas vai novārītas par maz). Svarīgi ievērot sēņu apstrādes ilgumu un veidu.
Odi kož nežēlīgi
Ģimenes ārste, pediatre Ilze Kalna-Danenberga par šī gada praksi: „Visneaizsargātākie ir mazi bērni un veci cilvēki. Kodumi ir bīstami viņu veselībai, jo šajās vecuma grupās ir vājāka imunitāte un oda kodums daudz biežāk rada alerģiskas izpausmes”. Ārste teic, ka pēc brīvdienām – pirmdienās un otrdienās – no desmit bērniem vismaz trīs ierodas pēc palīdzības pēc odu kodumiem.
Čūskas - indīgās un derīgās
Ilmārs Tīrmanis
Čūska – klusā, lokanā, noslēpumainā. Tā, kura spēj hipnotizēt un kuras apkampiens mēdz būt nāvējošs, tā, kuras dēļ mūsu senči zaudēja paradīzi. Taču arī tā, kuras attēls medicīnas iestāžu simbolikā sola atgūt vai iegūt veselību.
Sēņosim prātīgi
Inita Dāniele,
Sēnes uzturā lietojis jau pirmatnējais cilvēks. Mūsdienās tās iecienītas kā garšīgs un olbaltumvielām bagāts pārtikas produkts.
Sēņu olbaltumvielas pieder pie grūti sagremojamiem produktiem, turklāt sēņu šūnapvalkos atrodas hitīns, tādēļ gatavojot tās labi jāsasmalcina vai arī ēdot kārtīgi jāsakošļā. Visvairāk olbaltumvielu satur sēņu cepurīšu sporu veidojošais slānis, bet vecākām sēnēm tas jāizņem, jo sporas cilvēka organisms nepārstrādā. Olbaltumvielas vislabāk saglabājas, sēnes žāvējot.
Sadzīves ķīmiskie līdzekļi
Kāda nozīme ķīmisko produktu marķējumam?
Izvēlē — iegādāties produktu vai neizšķirīga nozīme varētu būt tieši etiķetei. Ja marķējumā redzama bīstamības zīme jeb simbols, tas nozīmē, ka produkts satur bīstamas vielas. Turklāt marķējums:
• norāda, kā pareizi rīkoties ar produktu un kā to uzglabāt;
• paskaidro, kā rīkoties nelaimes gadījumā;
• dod norādījumus vides aizsardzībai.
Neuzkāp bitei!
- ja nejauši to saspiež, tam uzkāpj, vai tas nokļūst matos vai apģērbā:
- ja cilvēks vēlas ieskatīties bišu stropā un iebāž tajā galvu;
- ja lapseņu pūzni, kas atrodas kokā, sajauc ar mango vai kokosriekstu un lien pēc tā, lai nomizotu un apēstu;
- ja ēd sulīgu un gatavu ābolu, kurā ielīdusi lapsene.
Eksperimenti ar cilvēkiem
Pirms gadiem 50 ASV sabiedrības veselības dienestu ārsti Alabamā sāka novērot 399 nēģerus, kas slimoja ar sifilisu. Šie cilvēki nezināja ne par savu slimību, ne arī to, ka ir pakļauti eksperimentam. Viņi netika ārstēti. Šobrīd dzīvi ir tikai astoņi.
To sauca par Taskadžejas sifilisa eksperimentu. 40 gadu ārsti vēroja, kā slimība attīstās, un pētīja mirušo slimnieku ķermeņus. Neviens no 399 cilvēkiem par to nekā nezināja. Par šo nodarījumu vēl dzīvajiem valdības vārdā atvainojās prezidents B. Klintons. No 1932. līdz 1972. gadam sabiedrības veselības dienests novēroja 600 Mekonas grāfistes nēģerus.
Trakumsērga
Diemžēl līdz šim nav atklāta trakumsērgas ārstēšanas metode. Ja nokavēts īstais laiks palīdzības sniegšanai — slimības pirmie simptomi ir nāves spriedums. Statistika liecina — ar trakumsērgu nerēķināties nevar. Skaitļi atspoguļo tikai reģistrētos dzīvnieku saslimšanas gadījumus, cik to ir patiesībā, var tikai minēt. Cilvēku nāves gadījumus iespējams novērst, laikus sākot vakcināciju un profilaktisko imunizāciju.
2 lapa no 2






