Juta Gruze

Bērni cieš no laika trūkuma…
Tāpat kā pieaugušie, bērni slimo ar kuņģa un zarnu trakta slimībām. Tās var būt gan organiska, gan funkcionāla rakstura. Organiska rakstura kaites – gastrīts, duodenīts, kuņģa čūla – sastopamas ievērojami retāk nekā funkcionālās, kas nav saistītas ar kādu nopietnu slimību, un tām nav nepieciešama steidzīga terapija. Augšējā gremošanas trakta daļā šādus traucējumus sauc par dispepsijām, apakšējā – par kairinātu resno zarnu, kas bērniem sastopama krietni retāk.

Ilona Alova

Par primāru nakts enurēzi tiek uzskatīta slapināšana gultā biežāk nekā trīs reizes nedēļā, ja bērns ir vecāks par pieciem gadiem un viņam nav urīnceļu infekcijas vai iedzimtas urīnceļu patoloģijas, kā arī nav raksturīga urīna nesaturēšana dienā. Katrā gadījumā šo problēmu tomēr izvērtē individuāli un reizēm arī retāku slapināšanu gultā uzskata par nakts enurēzi.

Zita Krūmiņa

Tas nevar būt! Lūdzu, atkārtojiet analīzi! Tā noteikti ir kļūda! Grūtniecība taču noritēja tik labi. Es neslimoju, ultrasonogrāfija bija trīs reizes, un ginekologs man teica, ka bērns attīstās normāli.”
“Mēs tā gaidījām meitiņu. Abi ne dzeram, ne smēķējam. Par ko mums šis sods?”
“Es labprāt viņu ņemtu mājās un audzinātu, bet vīrs draud ar šķiršanos. Ko es viena iesākšu ar trim bērniem, no kuriem viens ir invalīds?”
“Mēs viņu uztveram kā veselu bērnu. Viņš vienmēr ir kopā ar mums visos pasākumos, un mūsu draugi ir kļuvuši arī viņa draugi.”

Ieva Strazdiņa

Pirmais zobiņš – tas ir ļoti liels un nozīmīgs notikums jebkurā ģimenē, par to priecājas gan vecāki, gan vecvecāki. Bet, kad tas notiks un kā, mēs ne vienmēr droši zinām. Lai šo procesu izprastu un lai vecāki būtu noderīgi palīgi bērna zobu veselības saglabāšanā, un laikus novērstu radušās problēmas, mums būtu jāzina kas vairāk.

Kamena Kaidaka

Ar tādu pat maigu vērību, kā lūkojamies jaundzimušā sejā, vajadzētu papētīt arī mazuļa apakšdaļu. Daudziem jaunajiem vecākiem nojausma par to, kā jāizskatās puisīša dzimumorgāniem, ir visai miglaina.

Nakts enurēzes jeb slapināšanas gultā cēloņi un ārstēšana.

Reti kurš bērnība nav klepojis. Klepus ir viens no biežākajiem ārsta apmeklējuma iemesliem.
Kas ir klepus?
Klepus ir reflektors akts, kuru izraisa elpceļu kairinājums. Elpceļos ir vietas, kuras ļoti jutīgas pret kairinājumu. Tās atrodas rīkles mugurējā sienā, balsenē, trahejas dalīšanas vietā un bronhos. Klepus attīra elpceļus no putekļiem, sīkiem svešķermeņiem, gļotām, strutām, asinīm. Tāpēc klepu nevajag apspiest, bet ar dažādiem līdzekļiem jāpanāk vieglāku atklepošanu. Lai klepus beigtos, jāpārtrauc kaitīgo faktoru iedarbība uz elpceļiem un jāārstē šo faktoru radītais iekaisums.
Ilgstošs klepus kaitīgi iedarbojas uz plaušām, izraisot to uzpūšanas jeb hiperventilāciju. Turklāt ilgstošs klepus rada papildu slodzi sirdij, attīstās tā saucamās sekundārās kardiopātijas. Dažreiz novēro asins izplūdumus acs ābolā.

Nezinot klepus iemeslus, vecāki uztraucas un bieži vien rīkojas nepareizi. Lai tas nenotiktu, epazīstināsim jūs ar klepus iemesliem un pastāstīsim, kāda ir pareizākā rīcība šādos gadījumos.
Saslimšanas, kas visbiežāk izpaužas ar klepu un galvenokārt paasinās rudens — ziemas — pavasara mēnešos, sadalīsim četrās lielas grupās un īsumā apskatīsim tās.
Vīrusa infekcijas.
Izplatītākās vīrusa infekcijas, kuras skar elpceļus un bieži ir par iemeslu bronhīta un plaušu audu iekaisumam (pneimonijai), ir: gripa A un B, paragripa 1, 2 un 3, adenovīrusu infekcija u.c. Šīs ir gaisa pilienu infekcijas. Infekcijas avots ir slimais cilvēks, kas šķaudot, klepojot, runājot izdala apkārtējā vidē inficētus sīkus gļotu pilienus, kurus ieelpo veselais cilvēks.