Sandis Kalns

Erektīlā disfunkcija jeb, kā to agrāk mēdza saukt, impotence, ir nespēja panākt un/vai pietiekami ilgi saglabāt erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Šī problēma dažādu apstākļu dēļ kļūst aizvien izplatītāka, pie tam ne tikai vecāku vīriešu vidū, bet arī starp divdesmit un trīsdesmit gadu veciem vīriešiem. Pēc dažādiem datiem, līdz piecdesmit gadu vecumam jau ceturtā daļa vai vairāk vīriešu ir piedzīvojuši vismaz mērenas erekcijas problēmas. Tiek lēsts, ka arī Latvijā ir ap ceturtdaļu miljona vīriešu, kas cieš no erektīlās disfunkcijas, kas, protams, nozīmē, ka problēmas skarto ir vismaz divreiz vairāk – erektīlā disfunkcija ir problēma, no kuras cieš abi partneri. Diemžēl dažādu aizspriedumu un stereotipu dēļ informētība par šo problēmu ir ļoti zema, un lielākā daļa vīriešu par to izvēlas klusēt, kas bieži nozīmē atmešanu seksam ar roku, – pasaulē adekvātu profesionāļa palīdzību un ārstēšanu saņemt vien pieci procenti problēmas skarto un tiek uzskatīts, ka Latvijā šis skaitlis ir vēl mazāks.

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Statistika liecina, ka apmēram 27% sabiedrības saskaras ar obstipāciju jeb aizcietējumiem, turklāt sievietes un gados vecāki cilvēki visbiežāk. Aizcietējumi patiesībā nav slimība, bet simptoms, un tā ir viena no visbiežākajām sūdzībām attīstītajās valstīs. Tādējādi tā tiek uzskatīta par vienu no tā dēvētajām civilizācijas slimībām.

Aleksandra Matvejeva,
Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs

Glaukoma ir acu slimību grupa, kuru raksturo tipiski redzes lauka defekti, redzes asuma samazināšanās un redzes nerva atrofija. Šī slimība ir viens no galvenajiem akluma cēloņiem pasaulē.

Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Tomēr riska grupā galvenokārt atrodas gados vecāki cilvēki. Iedzimta glaukoma veidojas vienā gadījumā uz 10-20 tūkstošiem bērnu, savukārt vecumā no 50 līdz 60 gadiem glaukoma attīstās 1,5% gadījumu, bet vecumā pēc 75 gadiem saslimšanas gadījumu skaits pieaug līdz 3%.

Dr. Ērika Rutkovska
Psihosomatikas un psihoterapijas ārsts
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika

Alerģiju izraisa dažādu faktoru kopums, emocijām to izcelsmē ir liela nozīme. Āda demonstrē cilvēka izjūtas (nosarkšana, samulsums, vainas izjūta), kas pierāda emociju vistiešāko ietekmi uz to. Kāda īsti ir emociju saistība ar ādas alerģisku reakciju?

Klasiska alerģija ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija pret pavisam parastām lietām. Viens no faktoriem var būt arī iedzimtība – ja vienam no vecākiem ir alerģija, tad varbūtība, ka tā būs arī bērnam, ir 20-40%. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad varbūtība ir augstāka – 50-80%. Tomēr pēdējā laikā ir novērots, ka vecākiem, kuriem pašiem alerģiju nav, piedzimst alerģiski bērni, tādēļ alerģiju izcelsmes skaidrojums jāmeklē apkārtējā vidē.

Skaista, saulaina ziemas diena. Jūs slīdat pa piesnigušām meža takām, baudot mieru un svaigu gaisu. Kā gan labāk pavadīt brīvdienu, ja ne uz distanču slēpēm? Distanču slēpošana ir viens no populārākajiem un veselībai draudzīgākajiem sporta veidiem.

Viesturs Deksnis

Šobrīd, kad gripas epidēmija sasniegusi epicentru, joprojām aktuāli ir gripas profilakses pasākumi. Taču tie atšķiras no profilakses pasākumiem gripas saslimšanas gadījumu sākumposmā, ņemot vērā, ka jau labu laiku organismam tiek prasīts noturēties pret apkārt klejojošo gripas vīrusu, un tā spēki mazinās.

Pauls Rītaps

Alvis Laukmanis, Armands Bāliņš, Atis Karulis, Edvīns Norvelis
Žurnāls Latvijas Ārsts

Latvijā prostatas vēža ķirurģija bija uzsākta 20.gs 90o gadu beigās Stradiņu slimnīcā, LOC un Linezera slimnīcā kā vaļējā (konvencionālā) radikālā prostatektomija un praktiski šīs operācijas tehnika nav mainījusies, vienīgi noslīpējusies to pilnībā apgūstot. No tā brīža izmaiņas prostatas vēža slimības gadījumā Latvijā pamatā ir skārušas diagnostiku un slimības pārvaldīšanu (management).

Tajā pašā laikā pasaulē, galvenokārt ASV, papildus diagnostikas un pārvaldīšanas izmaiņām, izejot samērā neilgu laparoskopijas periodu, par standarta operācijas tehniku lokalizēta prostatas vēža gadījumā ir kļuvusi robota asistētā laparoskopiska prostatektomija (RALP). Šī tehnoloģija prasa ieguldījumus, kas pašreiz Latvijā vēl liekas ir nākotne, bet laparoskopija vadošajos uroloģijas centros RAKUS’ā un PSKUS’ā nav uzsākta. Tāpēc, jo vairāk nozīmīgs ir solis, kas veikts Uroklīnikā, ko personāla un tradīciju ziņā varētu saukt par Linezera un Rīgas 1. slimnīcas uroloģijas nodaļu mantinieci. Pirms 3 gadiem ir uzsākta un tagad jau kļuvusi par rutīnu laparoskopiska radikāla prostatektomija.

Atbildīga līdzdalība slimības ārstēšanas procesā ir viens no būtiskākajiem atslēgas faktoriem, lai panāktu terapijas veiksmīgu norises gaitu, kā arī mazinātu dažādu problēmu un komplikāciju iespējamības risku. Ārsts, protams, ir spējīgs palīdzēt un ir liels atbalsts, tomēr neiztikt bez pacienta paša vai mazāko pacientu vecāku rūpīgas nozīmēto nosacījumu ievērošanas. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, www.esAugu.lv un vairums Latvijas slimnīcu atgādina – vecākiem rūpīgi jāseko līdzi kā bērna augšanas rādītājiem, tā terapijas norisei, ja ārsts tādu nozīmējis.